Smaids, kas mijas ar pasaules skumjām. Meitenīgums, kas mijas ar sievišķību. Brīnums par visu pasaulē, kas mijas ar centieniem visu pasauli izprast. Un dullums, kas mijas ar radošumu…
Kāpēc mijas?! Agates Marijas pirmajās lomās tas viss iet roku rokā – gan spēlējot Matīsa Kažas skatuves/ekrāna stāstā par mākslas un politikas sadursmi, gan izdzīvojot Alberta Bela alegorisko sadursmi starp laiku, smilšu kāpu un mīlestību, gan uzmirdzot Getsbija mūžīgo svētku burzmā, kurā saduras tikai šampanieša glāzes un dažas vientulības.
Dāvināt un dalīties ar citiem. Arī tas ir Agates Marijas Bukšas garā, gan aiz skatuves, gan uz visām mūsu skatuvēm – ar smaidu, kas mijas ar pasaules skumjām, sirsnīgos un skaudros skatuves stāstos.