Kāds ir mākslinieka uzdevums? Izklaidēt? Paust savu pilsonisko nostāju? Protestēt pret pasaules netaisnībām? Iestāties par vājākajiem? Sniegt reliģisku pārdzīvojumu vai propagandēt ideoloģiskās pārliecības? Un, ja jā – tad kuras? Savas vai mākslas darba finansētāju? Kurā brīdī ziedojums kļūst par kukuli, sponsors par cenzoru, bet krogus dzērājs par varoni?
Kamēr kāds vientuļš mākslinieks naivi tic savām spējām mainīt notikumu gaitu ar paša radītas dziesmas palīdzību, alkatības pārņemtajā velnu rijā jau sen viss ir izlemts viņa vietā. Tomēr jebkurai visatļautībai reiz pienāk gals.
Super Rainis! Liekas, “ Spēlēju dancoju” ir triloģijas “Sekspīrs”, “Grimmi”, “Grieķi” turpinājums. Diemžēl redzēju tikai “Grimmus”, tas tomēr Liepājā, šī man patika pat labāk! Tik jauks saržs par Raini, viņa jaunvārdiem un tik veikli pielikts viss aktuālais un arī filozofiskais par mākslas sūtību! Liels paldies visai komandai! Žēl, ka neizsaucām režisoru uz skatuves, jo liekas, viņš arī spēlēja! Publikas lielākā daļa laikam īsti “neibrauca”, bet nekas, lai aug!!!
Inese
Izrāde bija kaut kāds nesaprotams mistrojums...Esmu vīlusies.Neiesaku.
Made
Diemžēl tomēr līdz galam nepatika. Rainis 21. gadsimtā… Žēl, gandrīz nekas no tā, ko autors bija vēlējies pateikt. Redzēju šo izrādi pirms ~30 gadiem. Toreiz tā bija ar smeldzi, dziļumu.
Scenogrāfija gan, kā vienmēr Seņkova izrādēs, interesanta.
Anda
Ļoti patika! Gan režija, gan scenogrāfija un galvenais lieliskā aktierspēle! R.Celms, E.Dombrovskis un A.Krūzkops īpaši. Izrāde pagāja vienā elpas vilcienā. Iesaku!!!
Sanita
Es neesmu pārliecināta, ka līdz galam nolasīju izrādes ideju, bet tā ir kolosāla - paldies!!! Velna rijas daļa ir tāāāda aktierspēles, kostīmu, horeogrāfijas, mūzikas un scenogrāfijas bauda, ka vēl dienu pēc izrādes neatlaiž. Apsveru, ka šī varētu būt izrāde, ko skatīties vēlreiz.
Daina Ozoliņa
Skatos izrādi un redzu sabiedrību kā spogulī. Varbūt polemika par mākslinieku un viņa vietu izrādes sākumā bija par garu - varēja īsināt uz pusi, jo skatītājs jau parasti visu grib ātri un uzreiz.
Trāpīgi bija Ilzes Vītoliņas veidotie kostīmi, īpaši velniem, kur katram vismaz pa zelta ordenim. :)
Vērts redzēt Artūru Krūzkopu Kunga lomā, kurš jau kārtējo reizi pārsteidza ar savu aktiermeistarību: esmu viņu redzējusi arī kā Ričardu izrādē "Ričards. Nekā personīga" un kā Raini Dailes teātra izrādē "Spīdolas nakts"; arī izrādē "Spēlēju, dancoju" ļoti labs aktierdarbs - jau atkal vajadzētu nominēt "Spēlmaņu naktij".
Šajā izrādē redzam, kā sabiedrību pārņem naudas un varaskāre, bet varbūt šad un tad vajadzētu atcerēties, ka pastāv arī sirdsapziņa un cilvēcība. Un mākslinieks nevar radīt, ielikts nomenklatūras rāmjos.
Ilze Donova
Lieliska izrāde, kurā tik smalki atklājās laiks, kurā dzīvojam, ka tā aizkustināja vistālāk sirdī paslēpto stīgu, kas teātrī pēdējā laikā notiek reti un arī tikai dažu režisoru izrādēs. Ir diezgan virspusējas izrādes par ikdienišķām tēmām, tomēr Elmārs Seņkovs izrādē "Spēlēju Dancoju", pateicoties fantastiskajai aktieru spēlei (īpaši Rijas ainā), scenogrāfijai, varbūt, nedaudz pārāk skaļajai, tomēr iespaidīgajai mūzikai, atklāj nelietības, kas notiek augstākajās varas aprindās, bezjēdzīgo dažādu institūciju kašķēšanos savā starpā, lai tikai tiktu pie lielāka finansējumu. Skumji, ka mums ir dota brīvība, bet mēs to izšķīdinām savstarpējās intrigās un naidā. Brīvība, mīlestība tiek nokautas, samainītas pret sīknaudu, kuras dēļ kāds ir gatavs zemoties, cits pārdoties. Un visam pāri Rainis: "Brīvs, kam dūša brīvam būt!"
Jana
PALDIES!!! B-R-Ī-N-I-Š-Ķ-Ī-G-A izrāde!
Inga Van Haver
Pēc 40min., kad tā arī nekas cits nenotika kā murgs uz skatuves. Moderns, kā visticamāk bija ieplānojis režisors, "piedūriens" par gadsimtu kurā dzīvojam. Esot skatītāja lomā, sajūta, ka notiekošais ir ņirgāšanās gan par skatītāju, gan par attēloto vēstures nogriezni. Pagrābti motīvi, kuros ne ievads, ne iztirzājums, nekā...kauns, ka Nacionālais teātris ir nolaidies līdz kam tik murgainam. Izturot 50.min, kad sajūta bija, tā nav izrāde, bet trako nams, mēs sapratām, ka tieši tā kā mūsu brīva griba, nopirkt biļeti un atnākt uz izrādi, tā mūsu brīva griba ir celties un doties projām no murga, kas notika ne tikai uz skatuves. Ar patiesu nožēlu, ka esam aizbraukuši tik tālu, Inga Van Haver
Ilze
PALDIES!!! Teicama izrāde. Piekrītu Sandrai - viss pateikts. Izcils komandas darbs. No aktieriem gribas izcelt Celmu, Dombrovski, Siliņu un īpaši Krūzkopu. NT ir zaudējis izcilu aktieri un arī režisoru. Žēl...
Ieva
Patika! Sevišķi rijas daļa! Ļoti laba aktieru izvēle un aktuāla tēma. Raisīja pārdomas par to, kas notiek ar jēgu vai arī ir tikai gara un tukša muldēšana. Seņkova izrādes man vienmēr ir NOTIKUMS! Paldies.
Sandra
LIELISKI! PRETĒJI RAITA KOMENTAM- LIELISKI! ĪSI ,KODOLĪGI. NAV PAT JASKATĀS ZIŅAS- TE VISS PATEIKTS! PAR AKTIERSPĒLI VISPĀR NERUNĀJOT! PALDIES!!
Viktors
Atvainojos, bet tādu tizlumu nacionālajā teātrī redzu pirmo reizi. Šī izrāde jau pārsit pat visus dailes teātra radītos bezsakarus, kad režisoram talanta un sava rokraksta nav, ir tikai cītība pielasīt kaut kur jau redzētus paņēmienus un kaut ko , kas kaut kur jau ir bijis un skaitās stilīgi. Varbūt tā izrāde uz beigām atveras, bet sākums ir tik garlaicīgi murgains un nesakarīgs, ka vienkārši nācās iet prom nesagaidot to kulmināciju ( bet vai tāda tur bija?).
Raitis
Režisora E.Seņkova “rokrakstu” vairs nevar nepazīt – augstākās pilotāžas audiovizuāla mistērija-farss ar tēmas, bet ne personāža rakstura vai dvēseles attīstības līkočiem. Neviena pavediena līdzpārdzīvojumam, nekādu iekšēju pārvērtību/transformāciju personāžu dzīvildzē uz skatuves performances laikā, vien it kā likteņnolemts kaleidoskopiski spožs cilvēkbūtņu izrīcību virpulis. Ja arī kāds personāžs reflektē par notikumiem, tad tas tiek pasniegts tā, ka atbalsi skatītāja apziņā tas neraisa(ja nu vienīgi sajūsmu par izcilo aktierspēli). Reizēm pat ienākas doma, ka varbūt režisors apzināti saudzē gan aktierus, gan skatītājus no iekšēja traģisma un katarses, saprotot, ka nekas šinī dzīvē nav jāuztver pārliek-nopietni. Arī šajā izrādē. Komiski “garšīgās” velnu rijas ainas protams ir žetona vērtas, Krūzkopa un Dombrovska izdarību šarms kopā ar citu velnu rijas personāžu atveidotāju perfekti veikto kustību un repliku horeogrāfiju rada NOTIKUMA prieku, taču līdzdalīgo kopiespaidu "pavelk uz leju" vienveidīgi skaļā “dzīvā” muzicēšana(izņēmums ir pūtēju trio smalkās iespēles), pārmērīgarais ievads(30min!) ar visādveida pļāpāšanu, kas pat intelektuāli smalkjūtīgai uztverei ir pārlieksabiezināta ar mūsu “modernajā” sabiedrībā vērojamu cilvēkuzvedību verbālām ilustrācijām un vedina atstāt skatītāju zāli. Rainis? Daži citāti, bet arī vien komisma/farsa līmenī, varbūt maigāk sakot – rotaļīgviegli iekļaujot tos vēstījuma dramaturģiskajā daudzslāņainumā, kas tomēr atstāj ilgstošu rosību vērotāja/klausītāja zemapziņā vēl ilgi pēc izturētā bezpārtraukum-maratona.
Aiga
Izrāde visai savdabīga, vajag vēl "pārgulēt", tad būs īstā pēcgarša. E.Seņkovam ir sava pieeja! Bet vispār man patika :-) Aktieri spīdoši!
DIta
Izrāde fantastiska. Nemaz nevajadzēja klasisko Raini., ja zina sižetu. Es nebūtu gatava 2 - 3 stundām klausīties klasiku, kāda tā bija manā bērnībā. Pastāvēs, kas pārvērtīsies !
Ģirts
Lieliska aktieru saspēle un meistarīgs izpildījums! 😇 Pēc izrādes noskatīšanās nāca prātā frāze - this event made my evening!
Anete Elizabete Melgalve
Esmu pārsteigta, cik ļoti man patika šī izrāde!!! Biju sagatavota un sagatavojusies uz to, ka nebūs ne Raiņa, ne dziļuma, ne vērtīgu mācību vai atziņu, tikai kaitinošs modernisms, mūsdienīgs bālums un kaulus lauzošs smagums. Sagrāve negaidīti piedzīvoja patīkamu vilšanos. Atliktām gaidām,atvērtu sirdi, paļāvībā nolemtībai caur smiekliem un asarām līdz kulminācijai katarsē. Izrādes beigās gribējās celties kājās un kaismīgi aplaudēt ovāciju pavadībā. Sakautrējos. Citi neizskatījās tik dedzīgi. Negaidiet Raini, negaidiet tradīciju dziļumu, sagatavojieties uz fiasko,un Jūs satiksiet Raini, saklausīsiet, viedumu, izjutīsiet dziļumu līdz grandiozam triumfam! Bravo režijai! Bravo aktieriem! Bravo scenogrāfiem, mūziķiem,tērpu meistariem! Rainis ir un paliek mūžīgs! Tik katram laikam savs Rainis! Paldies Teātrim, ka uzdrošināties un runājat par tik aktuālām tēmām!
Inta
Dīvains vakars. Ārēji balts. Emocijās kontrastains.
Šodien pirmo reizi savā mūžā Nacionālajā izrādi skatījos no tāda augstuma- 2.balkona 6.rindas. No šī skatu punkta izrādi pirmo stundu skatoties nedeva mieru jautājums – vai pārceļot darbību no skatuves malas arī uz orķestra bedri – kāds no iestudējuma komandas iedomājās, ko redzēs 2.balkona pēdējās rindās sēdošie?
Tas bija viens no iemesliem, kas urdīja celties un iet prom. Bet ne tikai… Runātais likās pilnīgs sviests… Bet konkrētie apstākļi neļāva celties un atstāt 2.balkona sēdvietu.
Un tad bija lūzumpunkts gan notiekošajā (izrādes norise pārvietojās uz skatuves dziļumu), gan noskaņojumā (kaut kas ievilka notiekošajā uz skatuves).
Izrādei beidzoties sēdēju un nesapratu – kas tas bija. Domās un emocijās bija haoss. Kaut kas emocionāli aizskāra, lai gan saturiski… Vai/kas/cik bija no Raiņa? Traucēja gaidas un klišejas par to, kam bija jānotiek uz skatuves.
Dodoties lejā pa teātra kāpnēm, klausījos apkārtējās pieklusinātajās sarunās un mēģināju pretrunīgo dzirdēto salāgot ar savu emociju haosu.
Mājupceļā domāju, vai man ir kāds, kuram gribētu ieteikt šo izrādi noskatīties, kurš niknumā izrādes vidū nepiecelsies promiešanai. Nezinu. Laikam katram pašam jāizlemj ko darīt. Bet man… dīvaini, bet man vēl gribas par izrādi domāt … un pārlasīt Raiņa lugu.
Klasika laikam tāpēc ir pārlaicīga, ka tajā paustās domas un idejas ir aktuālas neatkarīgi no laika, apģērba un tehnoloģiju attīstības līmeņa. Vieni un tie paši vārdi dažādos gadsimtos skan vienādi nozīmīgi un aktuāli..
teatrmilis
kad uz skatuves ir R. Celms, A. Krūzkops un E. Dombrovskis, tad tā skatītājam ir laime
Dana
Vienkārši - Balagāns. Atceros, ka vidusskolā, žetona vakarā gatavojām pat saturīgākas performances. Rainis laikam tagad spēj radīt elektrību, tik daudz reizes ir apgriezies zārkā...
Aktieriem monotoni statiska intonācija, kas atstāj diletantisku pēcgaršu.
Es jūtu, ka Jūs varat vēl sliktāk... Bet paldies, bez manis...
Inese
Nedz spēlēja, nedz dancoja. Līdz beigām neizturēju - garlaicīgi un nožēlojami, aktieru žēl. Zaudēts vakars, zaudēta nauda (starp citu, nebūt ne maza: 2. balkona 2. rindā - 20 eur, nav tā kā mazliet par šerpu aizvainotas patmīlības balagānam?)
Anda
Tas bija briesmīgi, bezgaumīgi un lēti. Pirmo reizi mūžā izgāju no teātra, nesagaidot beigas. Aktieru talants izniekots. Mūzika ir kakofonija.
0/10, absolūti neiesaku.
Daina
Beidzot piedzīvots vakars Velnu rijā un tās apkārtnē! Šī ir izrāde, kura slēpj sevī daudz dziļu kārtu kā laba torte, kā laba aramzeme, kā cilvēka dzīve ar mūža gaitā piedzīvotiem rakstiem, un to ir vērts redzēt, aizmirstot par dažādām savērptām peripetijām, izlasītām recenzijām un ekspektācijām, ko mēdzam sabūvēt savos prātos – kā tad nu tam būtu jāizskatās. Protams, izrādes izskaņas mirkļi ar fascinējošo Tota un Leldes ģitārspēli un dziesmu atkal uzrauj kamolu kaklā, kas sapampst jo lielāks priekškara aizvēršanās brīdī, kad šaipus paliek Lelde vien, jo Tots ziedojis sevi visu, un tad ir mirklis pārdomām, cik daudz mēs katrs no sevis ziedojam vai nē tajos brīžos, kad to nākas darīt, cik daudz ir daudz, un vai ir kāda robeža, pie kuras stāties vai nē? Un ir tiiik labi, ka programmiņā izlasāms teksts ar visādām pērlēm! Vēl pie godīgas atzīšanās piederas mans viedoklis, ka Elmāra Seņkova radītās izrādes “Trīne”, “Sapnis vasaras naktī” un “Spēlēju, dancoju” manā prātā veido savdabīgu triloģiju, kur kopīgs uzdrīkstēšanās un spēles prieks un dūša brīvam būt, kur satikušies cilvēki, kuri to patiesi spēj aiznest līdz skatītājiem. Paldies, paldies, paldies! P.S. iekš https://pluumiitbeerns.com/447734209/sp-l-ju-dancoju
Anna
Viena no labākajām izrādēm ko esmu Nacionālajā teātrī pēdējā laikā redzējusi.
Izrāde par mums, par cilvēkiem...
Katrs varam ieraudzīt sevi kādā situācijā vai notikumus sev apkārt.
Vislielākā uzslava visam kolektīvam! Malači!
P.s. Mani vienīgi satrauca- kā aktieri nesaistās rīkojot pa trepēm? Dažreiz elpa aizrāvās.
Līga
Ļoti patika! Paldies! Lieliski aktierdarbi! Audiāli un vizuāli ļoti baudāmi.Lai gan uz dažādām dzīves negācijām bija ļoti tiešas norādes, tomēr gribējās smaidīt.Ļoti laba pēcgarša.
Līga
Izcili, perfekti, I-DE-Ā-LI!!!!!!!!!
Ilze
Kvalitatīva izrāde. Ļoti patika. Brīnišķīga. Sajūsma, par pārdomātu labu izrādi. Egons Dombrovskis, kā trejgalvis -izcili, patīkamas skudriņas pārskrēja. Artūrs Krūzkops, kā Kungs, izcila aktierspēle. Velna rija, tik labi atainota. Trūkst pat vārdu, cik viss bija meistarīgi Velna rijas tēlojumā. No sirds iesaku. Izrāde lika domāt, iedvesmoja, deva cerību. Prieks, ka ir tik talantīgi mākslinieki.
Krista
Paldies par aktuālo sabiedrībā un politikā. Tie, kas klausījās dialogos, noteikti saprata.
Velns rija. OU MAIII GAAAAAADDDD!!! Katarse!!!! Katrs velns pats par sevi un visi kopā! Fenomenāli!!! Brīnišķīga scenogrāfija, tērpi, režija un aktiermāksla!
Paldies radošajai komandai!
Antra
Malači!
Dina
Lielisks fināls. Te nu ir tas gadījums, kad uzrauj uz īsto nervu un visi klupieni divu stundu garumā tiek aizmirsti vai izbalo. Forša Elizabete. Bez Raimonda, kā vienmēr, nekas nebūtu ok. Un pēkšņi "iešāva" ausī Raiņa teksts: brīvs, kam brīvam dūša būt. Ai, cik skaisti!
Edgars Briedis
Pirms dāžām nedēļām mans paziņa pēc izrādes noskatīšanās paziņoja, ka Seņkovs ir sabojājis Raini. Vakar noskatījos izrādi. Sākuma daļa līdz velnu rijas daļai ļoti nepatika, man bija sliktas emocijas. Domāju pie sevis - kas tā par prastu jezgu uzlikta uz skatuves? Pēc tam sapratu - sliktas emocijas ne tāpēc, ka jezga vai ka režija slikta, bet tieši otrādi - ļoti laba, jo režisors ar mani kā skatītāju nomanipulēja, radot manī sliktas emocijas, skatoties to sabiedriskās dzīves (apkārtējā) haosa un disharmonijas ar dažādajiem viedokļiem un nejēdzīgajām un nebeidzamajām diskusijām / savstarpējiem pārmetumiem attēlojumu. Tālāk izrādes dialektika ir tāda, ka no tā diskutētāju bara iznāk viens darītājs, kurš kaut kādu motīvu virzīts (varbūt pat īsti ne-apzināti, kāpēc viņam to vajag) ir gatavs uzcelt Leldi no miroņiem (ar to domāts - piecelt "beigtu projektu"; katrs pats tajā var ielikto jeb ko - Lelde kā Latvija vispār (kā māca skolā), Lelde kā e-veselības projekts, Lelde kā tiesu sistēma, kura nespēj atrast atbildīgos par 54 cilvēku nāvi - starp citu, režisors ir ielicis atsauci uz šo traģēdiju, mirklī, kurā velnu rijas pārstāvis paziņo, ka Leldes nāve ir nelaimes gadījums, tas ir, atbildīgo nav). Ļoti patika velnu rijas daļa. Patika, kā režisors ironizē , izmantojot "institūcijas pārņēmējus", kas ierodas pēc velnu izdzīšanas - ierodas tie paši cilvēki, kas sākumā radija to haosu un disharmoniju. Un kā viņi mēģināja "stutēt pusbeigto / puspiecelto projektu" (Leldi), bet nekas viņiem nesanāk. Vajadzīgs Tots, kas darbu padara līdz galam. Un par ļoti dārgu cenu (trīs asins lāsēm, lasi - savu dzīvību), jo izrādes beigās projekts /Lelde ir uzstutēts un laimīgs, bet Tota uz skatuves vairs nav...
Izrādes beigas (un tās dialektika) man atvēra acis uz to, kā izprast sākumu. Un beigās es sapratu, ka ar man ir manipulēts. Un es pats izrādes laikā biju izgājis dialektikas ceļu. Pēdējo 15 gadu laikā Latvijas teātros esmu noskatījies 150 - 200 izrāžu. Un ļoti reti ar mani kas tāds ir noticis. Tāpēc izsaku uzslavas režisoram. Nacionālais teātris ir ieguvis direktoru, bet zaudējis režisoru. Tas arī, starp citu, sasaucas ar izrādes stāstu.
Luga un izrāde, protams, nav zaudējusi aktualitāti. Lielākā daļa cilvēku nesaprot, ka iniciatīva vadīt sabiedriskus procesus ir laba lieta, bet tai jābūt saistītai ar milzīgu piepūli un atbildību. Lielākā daļa cilvēku, kas vada sabiedriskos procesus, neapzināti vieglprātīgi "spēlējas" tajā jomā, savus "mirušos projektus" aizved uz kapiem (kā Leldi gribēja aizvest; un nodokļu maksātāji par to maksā), bet dažus citus pusdzīvus projektus (lasi, piemēram, e-veselību) vienkārši stutē, lai tie nenogāžas zemē... Esmu par Latviju un demokrātiju. Bet cilvēkiem būtu jāsaprot nopietnības un atbildības aspekts tajā visā. Jā, visi kļūdamies, bet mums visiem labāk būtu, ka kļūdu pieļāvušais pateiktu, "atvainojos, kļūdījos, šobrīd strādājam, lai visu uzlabotu". Bet tā vietā paziņo "es visu izdarīju, Jūs paši esat vainīgi, ka tur ir problēmas". Tādas manas pārdomas pēc izrādes.
Līga
Izrāde runā par aktuālām problēmām te un tagad, daudz rosina domāt par sistēmu, kurā dzīvojam. Tas ir Rainis šodien. Arī šādiem sktījumiem ir svarīgi izskanēt!
Dace
Diemžēl izrāde man nepatika. Nacionālā teātra aktieri, jūs esat ļoti talantīgi, tērpi forši, bet kopumā izrāde man nesalikās. Un tas ārprātīgais troksnis, ka ausis sāp.
Inta
Nebūtu rakstījusi, ja tik vienbalsīgi te nebūtu pausts izrādes sākuma nopēlums. Varbūt man ir slikta gaume, bet man tas šķita ļoti smieklīgi. Tekstos, tērpos, it visā. Vareni pasmējos, un Rainim smiekli nekaitē.
Santa
Izrādes sākums mani velnišķīgi garlaikoja. Visai monotonie dialogi atgādināja skolas vecāku sapulci,-centos tos laist gar ausīm.Un tie tērpi-tik neizteiksmīgi. Pamodos velnu rijā. O, jāa, tur gan gāja karsti!! Baudīju Krūzkopa juteklisko kungu-velnu. Dombrovska trejgalvja zemo baritonu/tā šķiet/ un noteiktību. Arī visi pārējie velni bija brīnišķīgi! Tots-R.Celms-labs, bet, manuprāt, vēl nav pilnībā iekvēlojies šajā lomā. Skaistas balss īpašnieks. Arī E.Skrastiņas soprāns priecēja ausis.
Izejot no teātra ēkas, iekšēji pasmaidīju. Sajutu kaut kādu izrādes pēcgaršu. Kaut kas netverams, bet ir.:)
elizabete
Personiski man nepatika.... bet izpildījums bija labs/var saprast ko izrāde vēlējās pateikt.
Pārāk samkāksloti- ilgi vilkts laiks un beigās ne šis ne tas..nekāda dižā dejošana vai dziedāšana.
Laikam tā ir gaumes liete -modernisms.
Smilla
Lieliski aktierdarbi! Raimonds Celms tik skaists un talantīgs! Harizmātiskie velni Egons Dombrovskis un Artūrs Krūzkops, Mārtiņa Brūvera bluķkājas deja! Janas Ļisovas dziesma, Ulda Siliņa sintezators, Matīsa Budovska konceptuālā māksla, arī Elizabetes Skrastiņas pamošanās un noslēguma dziedājums! Lisnera un Burkovskas party bomži! Aktieri - bravo, dzīvā mūzika tik jaudīga!
Kas attiecas uz pārējo, diemžēl Kļavas dramaturģija izrādes sākumā un polēmika par mākslu sitas ārā no Raiņa domu lidojuma, formas ziņā tas atgādina gan Dvēseļu uteni, gan Lutišķus, gan Vecmāmiņu valsti utt.- vispārinātu ideju sadursmi dialoga formā bez raksturiem un stāsta. Žēl, ka sākumā paustās idejas par feminismu un "sieviete nav priekšmets" realizējas tā, ka aktrisei Elizabetei Skrastiņai, kas atveido Leldi, visu izrādi jāguļ uz skatuves beigtai, lai noslēguma ainā ar norautu jaku stāvētu krūšturī un kratītu krūtis.
Gita
Patika, domāju, ka patiks un arī ieinteresēs jaunus cilvēkus.
Edgars
Lieliska, aizraujoša, aktuāla izrāde! Paldies radošai komandai! Un tas mirklis, kad Tots nokāpj ellē... uhhh!
Madara
Pēdējā laika labākā izrāde, kāda redzēta! Ar domu, mūsdienīgu humoru, skaistu horeogrāfiju, scenogrāfiju. Aizrāva, paņēma un patika! Paldies komandai!
Ieva
Patiesi lielisks un laikmetīgs Rainis. Bravo visai komandai!
