Aktrišu jubilejas kaut kā pieņemts apzīmēt šifrētāk- teiksim – pirmā nozīmīgā jubileja, otrā…it kā tāpat nebūtu skaidrs … Un ja vēl aktrise- un tas tā ir gandrīz vienmēr- izskatās lieliski… 29. jūnijā, kad teātrī būs rimušas „Silmaču” kaislības un vien retais iegriezīsies, savu dzīves jubileju atzīmēs aktrise ZANE JANČEVSKA. Viņa to svinēs ar latviešu tautas dziesmu koncertprogrammu autentiskā vidē – Brīvdabas muzejā, pēc tam arī J.Akuratera muzejā un klubā Happy Days & Nights.
Nacionālajā teātrī 1986.g. Zane ienāca spilgti, ar lielu režisoru uzticēšanās avansu. Stalta, skaista, dziedoša /pat mācījusies Konservatorijas vokālajā nodaļā/ ar filmu aktrises pieredzi / Mārīte „Svešajās kaislībās un Alda „Bailēs”/. Ar sirsnīgu, atbruņojošu smaidu – vai tas bija vecākais kolēģis, tehniskais darbinieks vai bērns.
Viņas demokrātisms bija organisks, neuzspēlēts. Nupat kā mūsu teātra divas Zanes- lielā-Jančevska un mazā- Dombrovska daudz pūļu bija pielikušas LTDS teātra radošo personību atbalsta fonda / kuras priekšsēdētāja viņa ir/ rīkotā pasākuma „Es esmu” veiksmīgai norisei. Pie tā paša gribu piebilst, ka Zane ir dzīvesgudra. Dažu labu viņas izsāpēto dzīves atziņu /protams, izlasītu kārtējā intervijā pēc kāda aktrises veiksmes perioda/ esmu ielāgojusi ne nu gluži kā mantru, bet…Kaut vai šo: kurš mums ir apsolījis, ka ierodoties šai saulē, dzīve būs nebeidzama rožu leja… Iesaku katram aktrises talanta cienītājam izlasīt jaunākajā „Teātra vēstnesī” viņas pašas rakstīto sleju.
Jauno varoņu lomas sekoja viena otrai – simboliskā Meitene P. Pētersona „Tikai muzikants”, Zelmiņa R. Blaumaņa „Indrānos”, Ģertrūde A. Geikina „Reiz dzīvoja kāds Jātnieks”, Antrīne A. Brigaderes „ Kad sievas spēkojas”…Un saprotams, ka šai veiksmes stāstā jaunajai, nepieredzējušajai aktrisei bija grūti Marijas Stjuartes lomā F. Šillera traģēdijas iestudējumā samēroties ar meistarīgo, izcilo Lāsmas Kugrēnas karalieni Elizabeti. Tā bija rūgta meistarības skola.
.jpg)
90-tajos gados Zanei Jančevskai gandrīz ar katru Nacionālajā teātrī strādājošu režisoru iezīmējās pa skaistai, nozīmīgai mākslinieciskai uzvarai. Pēteris Pētersons viņu izraugās par savas lugas „Neviena paša vārda” / iestudēta gan JRT/ galveno varoni, Alfreds Jaunušans ieraksta viņas radošajā biogrāfijā aizkustinošo Libuši P. Kohouta „Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai”, Olģerds Kroders – Leldi Raiņa „Spēlēju, dancoju” un Adelu F. G. Lorkas „Bernardas Albas mājā”, Edmunds Freibergs Antoniju R. Blaumaņa „Skroderdienās Silmačos”un Kaiju A. Upīša „Kaijas lidojumā”, Valdis Lūriņš Patrīciju Ē. M. Remarka „Trīs draugos”, Gijs Pjērs Kulo lēdiju Vinteri A. Dimā „Trīs musketieros” un Norīnu E. Labiša „Briesmu darbos Lursīna ielā”, Regnārs Vaivars Makarsku A. Vampilova „Vecākajā dēlā”…
Zane Jančevska nav baidījusies izaicinājuma- samērot savu aktrises talantu un meistarību ar tādiem latviešu teātra zelta fonda meistardarbiem kā Antras Liedskalniņas Blānšu T. Viljams „Ilgu tramvajā” un Lidijas Freimanes un Elzas Radziņas karalieni Elinoru D. Goldmena „Lauva ziemā” / neatkarīgos projektos/, izdzīvojot šos tēlus, kā viņa to saprot un var…
Bet divās pēdējās aizvadītajās sezonās aktrises talants iezaigojies jaunās, spilgtās krāsās. Sastopoties ar atbilstošu materiālu, piem. – Barbaru T. Letsa „Osedžas zemē”- tēla psiholoģiskā atklāsme kļuvusi smalkāka un dziļāka, raksturi- Muškātne F. Molnāra „Liliomā”, Kalnkāja kundze A. Upīša „….bagātajā kundzē” vai Rodika Ē. E. Šmita „ Jūtu tektonikā” – spilgtāki, artistiskāki.
Un sveicot mūsu lielo Zani jubilejā, gribas piesaukt jau minētās viņas slejas virsrakstā rakstītos vārdus novēlējumā-
saglabāt šo spēju brīnīties, kopt atmiņas un vienmēr nākt pie skatītājiem un kolēģiem ar siltu smaidu! Un, protams, darbu, darbu un vēlreiz darbu!
Rita Melnace