Latvijas teātru balva “Spēlmaņu nakts” par mūža ieguldījumu teātra mākslā piešķirta Latvijas Nacionālā teātra aktieriem – Uldim Dumpim un Ģirtam Jakovļevam. Mūža ieguldījuma balvas ieguvējus ceturtdien preses konferencē paziņoja “Spēlmaņu nakts” rīkotāji.
“Kaut kādā ziņā es varētu teikt, ka abi šie cilvēki ir uztverams kā komplekts. Man tie ir ļoti mīļi un tuvi kolēģi. Man ir milzīgs gandarījums, ka laikam šī bija pirmā reize, ka, balsojot par šo mūža balvu, Teātra savienības valdes sēdē gandrīz nemaz nebija diskusiju. Tas bija tik nepārprotami, ka tas tiešām daudz nozīmē,” paziņojot mūža balvas ieguvējus, norādīja Latvijas Teātra darbinieku savienības vadītāja Daiga Gaismiņa.
“Ģirts Jakovļevs ir kā brīnumsvecīte. Aktiera viegli ierosināmais temperaments un eksplozīvais artistiskums izpaužas visplašākajā amplitūdā – no straujas vīrišķības un romantiskas aizrautības līdz komiskai karikatūrai. Uldis (Raiņa “Pūt, vējiņi!”), Lorencačo (Alfrēda de Misē “Lorencačo”) un Jagailis (Pētera Pētersona “Meteors”) ir lomas, kuras, domājot par Ģirta Jakovļeva talanta šķautnēm, nāk prātā pirmās. Ulda Dumpja atveidotajiem tēliem allaž piemīt personības spēks un viengabalainība. Nereti arī kāds dziļi aiz dvēseles oderes glabāts noslēpums, ko sev līdzi nes gan zudušās paaudzes vilšanās apzīmogotais Bekmanis (Volfganga Borherta “Tur laukā, aiz durvīm”), gan tālredzīgais Kangars (Raiņa “Uguns un nakts”), gan dzīves mākslinieks Lilioms (Ferenca Molnāra “Lilioms”). Un, protams, neatvairāmi pievilcīga ir Ulda Dumpja humora izjūta, bez kuras nebūtu varējis tapt ne aizdomu māktais Ābrams (Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”), ne kareivīgais kolhoza priekšsēdētājs Broņislavs Timrāns (Paula Putniņa “Ar būdu uz baznīcu”),” tā abus māksliniekus raksturo teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare.