Triju Zvaigžņu ordenis Daigai Gaismiņai un Aigaram Ozoliņam

Daigai Gaismiņai (Daigai Šiliņai)  ordenis piešķirts pateicībā par viņas nozīmīgo veikumu teātra mākslā gandrīz 30 gadu garumā un aktīvo sabiedrisko darbību, jau desmito gadu sekmīgi vadot Latvijas Teātra darbinieku savienību un darbojoties Latvijas Radošo savienību padomē.

Daiga Gaismiņa dzimusi 1970. gada 26. maijā, vairākus gadus dziedājusi sieviešu korī “Dzintars”, ar izcilību beigusi Latvijas Mūzikas akadēmijas Aktiermākslas kursu Māras Ķimeles vadībā un tūdaļ pat pieņemta darbā Latvijas Nacionālā teātrī, kur strauji apliecinājusi sevi vadošajās lomās. Jaunībā katru sezonu sagatavojusi un spēlējusi vairākas varoņlomas, īpaši dziļi un pārliecinoši atklājot t.s. latvisko varoņu raksturus. Šais gados nospēlējusi Elīnu un Antoniju R.Blaumaņa “Skroderdienās Silmačos”, Maiju Raiņa “Mīla stiprāka par nāvi”, Jakobīni M. Zīverta “Minhauzena precībās”. Tāpat viņas kontā ir galvenās sieviešu lomas nozīmīgu latviešu klasikas darbu iestudējumos – Zenta V.Lāča “Zvejnieka dēla”, Maris A.Deglava “Rīgas”, Bērziņu Liena A. Upīša “Zaļās zemes” iestudējumos, kā arī Felicitas loma Pētera Pētersona pēdējās lugas “Fēlikss un Felicita” pirmiestudējumā.

Lielāko pārsteigumu kritikai un talanta cienītājiem Daiga Gaismiņa pirmajos darba gados teātrī sagādā ar spēcīgo dramatisko pārdzīvojumu, ko, būdama jaunā aktrise, spēj atklāt pusmūža sievietes Gīnas lomā H. Ibsena “Meža pīlē”, Oļģerta Krodera režijā, traģiskas aktrises vēriens parādās arī citās lomās – Ofēlijā (V.Šekspīrs “Hamlets”), Soņā (F.Dostojevskis “Noziegums un sods”). Pateicoties savai muzikalitātei, spēlējusi vadošās lomas muzikālās izrādēs, piemēram, Elīzu Dūlitlu Dž.Loua “Mana skaistā lēdija”, Emīliju Benjamiņu J. Lūsēna/M.Zālītes “Sfinksā”.

Pēdējā desmitgadē dramatiski piesātinātajām lomām pievienojušās daudzas raksturlomas, tomēr izcils aktieriskais sniegums parādās tieši dramatiskajos darbos, proti – Melānijā “Veļupes krastā” iestudējumā, kas ir pirmā un spēcīgākā šī darba interpretācija mākslā vēl pirms ekranizācijas. Daiga Gaismiņa ir arī Kristīne H. Ibsena “Norā”, Ieva R. Blaumaņa “Indrānos”, Īvija Vestone T.Letsa “Osedžas zeme” pirmiestudējumā, Rasma G.Priedes “Zilajā”, par ko ieguvusi gan Spēlmaņu nakts ekspertu komisijas atzinību nomināciju un balvu veidolā, gan Latvijas Nacionālā teātra iekšējās balvas par izcilu darbu sezonas laikā.

Paralēli radošajam darbam teātrī, 2009. gadā Daiga Gaismiņa ievēlēta par Latvijas Teātra darbinieku savienības vadītāju un pilda šos pienākumus jau desmit gadus, aktīvi piedaloties gan teātra senioru sarežģītās sociālās situācijas uzlabošanā, gan Latvijas kultūrpolitikas veidošanā. Nozīmīgākais ieguldījums noteikti ir Daigas Gaismiņas iesaistīšanās Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma izveidē un pieņemšanā, piedaloties diskusijās publiskajā telpā un Saeimas komisijās. Daiga Gaismiņa ir arī Latvijas Kultūras ministrijas Teātra padomes priekšsēdētāja.

Mīļi sveicam arī Aigaru Ozoliņu! Viņš ir mūsu jaunā logotipa autors, scenogrāfs daudzām jo daudzām izrādēm, mākslinieks afišām un arī autors mūsu jaunā gadumijas koncerta “Baltā pasaka” skatuves telpai.

Foto no LETA