Ausma jau krietnu laiciņu uz teātri atnāk galvenokārt “Skroderdienu” laikā, kad silts un smaržo pēc jāņuzālēm, un uz skatuves līgotāji uznāk kuplā pulkā, pārstāvot Dzelzkājas un Vanagus. Īstais darba cēliens klusi noslēdzies, bet kā katra īsta aktiera sirds jebkurā ar teātri saistītā jautājumā ietrīcas, dzirdot runas tieši par savu teātri, tā Ausmas sirds noteikti ietrīcas, domājot par Nacionālā teātra 3. ģērbtuves mākslinieču ikdienas gaitām.
Ik piecus gadus Nacionālā teātra aktieris saņem nelielu apsveikumu gan teātra mājaslapā, kur tiek pieminētas viņa nozīmīgākās lomas, gan klātienē, par ko allaž parūpējas tuvākie kolēģi, un Ausmas jubileja nebūs izņēmums. Tāpēc atgādināsim, ka uz Nacionālā jeb savulaik Drāmas teātra skatuves viņa nokļuva, pateicoties azartam – maza auguma, muzikāla, profesionāli kustīga, kā jau meitene, kas mācījusies Horeogrāfijas vidusskolā un, visticamāk, atplestām rokām tiktu gaidīta Jaunatnes teātrī. Jau tālajā 1960. gadā droši vien bija nojaušams, ka pienāks brīdis, kad subretes ampluā nomainīs raksturlomas, bet kurš tad jaunībā par to daudz domā, un sākas Ausmas Ziemeles tālais ceļš skatuves mākslā. Zīmīgas sakritības dēļ tā sauc arī izrādi, kurā viņa šai gadā piedalās.
Seko puiku lomas un nebēdnīgi skuķi, starp kuriem lielākās un atbildīgākās lomas ir Ieviņa “Skroderdienās Silmačos” un Keka “Kjodžas skandālā”, Maruta “Zaļajos un vējainajos pavasaros”, Luijs de Kuts “Žannā d’Arkā”, Metisu meitene “Jurī Indrupā” un daudzas citas, līdz pat mūža otrās puses lomām, ko vienā vārdā varētu raksturot – omulīgas kundzītes “ar odziņu”. Starp šādām minamas – Bitene “Zaļajā zemē”, Iza Goldšteina “Sfinksā”, Grānberga kundze “Pepijā” un Petronella Apelgrēna “Superdetektīvā Blumkvistā”.
Ausmas Ziemeles mūžā nozīmīga bijusi sava talanta apzināšanās, kas ļāvis samērot vēlmes un iespējas, saglabājot optimistisku skatu uz pasauli un iemantojot kolēģu cieņu. Bet jaunāko paaudžu skatītājiem viņa joprojām ir redzama televīzijā ierakstītajā izrādē “Leo. Pēdējā bohēma”, kur Ausma Ziemele ir šiverīgā Kaimiņiene.
Novēlot veselību un možu garu,
Latvijas Nacionālā teātra kolēģu vārdā,
Ieva Struka