Latvijas Nacionālais teātris gatavojas jauniestudējumam “Cilvēki laivās”, kas Ineses Mičules režijā top pēc Alberta Bela romāna. Ar pirmizrādi 12. septembrī tiks atklāta teātra 106. sezona.
Kā izdzīvot mazai tautai starp lielām tautām, ja mūsos cīnās seni aizspriedumi ar modernu māņticību, racionāli priekšlikumi ar iracionālām aizdomām, personiskā labklājība ar nolemtību trūkumam. Vai ir iespējama vienošanās konkrētiem darbiem, ja katram sava taisnība šķiet vienīgā pareizā?
Alberta Bela romāns “Cilvēki laivās” vēsta par kuršiem, kas apdzīvo Kuršu mari un ko vārda tiešā nozīmē aprij Sventes kāpa, bet netiešā – blakus dzīvojošie, bagātākie un izglītotākie prūši. Šis romāns ir viens no ievērojamākajiem darbiem latviešu literatūrā, kas iezīmē nacionālās pašapziņas pieaugumu un vēsturiskās atmiņas atgriešanos. Alberta Bela romāna iestudēšana teātrī bijis sen lolots notikums. Autors pats pagājušā gada rudenī uzticēja darba iestudēšanu Latvijas Nacionālajam teātrim un bija gandarīts par teātra piesaistīto radošo komandu Ineses Mičules vadībā. Diemžēl autors nesagaidīja pirmizrādi, tāpēc izrāde tiks veltīta Alberta Bela piemiņai.
Romāna un izrādes darbība norit 19. gadsimta vidū Kuršu kāpā. Personu tēli veidoti, pārstāvot krasi atšķirīgus cilvēciskas uzvedības modeļus. Stāsti ir dažādu atziņu, paradoksu un asociatīvu paralēļu caurvīti un spoguļojas tēlos. “Ja cilvēku griba būs vienota, tad tā veidos vēsturi. [..] Mēs abi sēžam ar jums vienā laivā, tikai airējam katrs uz savu pusi,” vēsta skolotāja Kuroņa atziņas Leldes Stumbres veidotajā dramatizējumā. Lai arī Alberta Bela romāns izdots 1987. gadā, tajā iekļautie simboli un tēmas ir bijuši aktuāli gan tolaik, gan šobrīd, iestudējot izrādi.
Izrādes režisore Inese Mičule hrestomātiskajā Bela romānā rod šādas kopsakarības: “Skaistais un reizē skumjais Alberta Bela romāns mūsdienās nav mazāk aktuāls kā tā iznākšanas laikā. Toreiz uzsvars bija uz tautas izdzīvošanu nebrīvības apstākļos, tagad – uz mūsu kultūras vērtību un valodas saglabāšanu neatkarīgā valstī. [..] Man sāp doma par to, ka mūsu tauta reiz var pārstāt būt tauta, ka svešās vērtības, tradīcijas, valodas nenovēršami pārņems un aprīs mūs tāpat kā smilšu kāpa piejūras ciemus. Taču mēs vēl varam ietekmēt straumi – kopt savu zemi, savu valodu. Tikai mūsu pašu kultūras vērtības stiprinās nācijas mugurkaulu brīdī, kad tuvosies kaut kas liktenīgs, lai mēs nepalaistu garām iespēju joprojām būt brīviem.”
Režisores Ineses Mičules režija pēdējo sezonu laikā novērtēta kā īpaši nozīmīga, spilgta un novatoriska – 2024. gadā režisore kļuvusi par Teātra dienas izcilības balvas laureāti, saņemot Eduarda Smiļģa balvu. Latvijas Nacionālajā teātrī iepriekš uzvedusi Rimanta Ziedoņa darbu “Paradoksālā Latvija” (2019), Braiena Frīla “Dejas Lūnasas svētkos” (2014) un Uku Ūsberga lugu “Galvas maiņa” (2012). Saņēmusi “Spēlmaņu nakts 2009” balvu nominācijā “Gada spilgtākā debija” un virkni nomināciju.
Uzzini vairāk par izrādi un iegādājies biļetes ŠEIT!
Foto no izrādes maketa pieņemšanas. Foto autors – Rolands Laguns.