Luga “Komūna” balstās biogrāfiskos faktos, jo 60. gadu beigas un 70. gadu sākums ir komūnu uzplaukuma laiks Dānijā. Pats Vinterbergs ir uzaudzis šādā kopienā ar dalītu atbildību, kolektīvu lēmumu pieņemšanu un utopiju par jauna sabiedrības modeļa izveidi.
Luga stāsta par Ēriku un Annu, kuri saņem mantojumā privātmāju un izlemj veidot komūnu, kurā dzīvot atbilstoši saviem ideāliem, sapulcējot domubiedrus – apburošus, tolerantus, seksu alkstošus, gudrus, politiski aktīvus, siltus un pretimnākošus cilvēkus. Viņi pieņem lēmumus balsojot un praktizē pavisam jaunu sabiedrības dzīvesveidu, līdz Ērika dzīvē parādās cita sieviete…
Režisors Valters Sīlis: “Pirms pusotra gada, kad izlasīju šo lugu un pandēmija, kā vēlāk izrādījās, bija vēl tikai pašā sākumā, es sajutu ilgu piepildījumu. Ilgas uz skatuves radīt šādu ļaužu grupu, kas grib dzīvot kopā, kas grib atrast alternatīvas ierastajai pasaules kārtībai. Šī luga, protams, nav par cilvēkiem, kuriem ir sapnis un tas tiek veiksmīgi realizēts. Beigas. Nē! Šī luga ir par ko citu – lai kādi būtu mūsu pamatprincipi, dzīve atradīs veidu, kā radīt tiem vislielākos pārbaudījumus. Un tad jau ir interesanti vērot, kā mēs savus pamatprincipus noturam vai nododam. Vai izejam uz kompromisiem, pēc kuriem ir grūti pateikt, vai mēs savus principus esam noturējuši vai nodevuši.
Šī mums ir iespēja aizceļot uz laiku un vietu, kur iepriekš vēl nav nācies būt. Un tas ir mūsu teātra komūnas mēģinājums iejusties un iedzīvoties šajā mazliet atšķirīgajā pasaulē – 70. gadu Kopenhāgenā.”