Tenesija Viljamsa “Ilgu tramvaju” Latvijas Nacionālajā teātrī iestudē režisors Pēteris Krilovs. Blanšas lomu atveidos Maija Doveika, Stenlija Kovaļska lomā – Jēkabs Reinis. Pirmizrāde gaidāma 20. martā teātra Jaunajā zālē.
“Ilgu tramvaja” iestudējums ir ilgi gaidīts notikums Nacionālajā teātrī, jo pazīstamāko Viljamsa lugu vērts iestudēt tikai ar mērķi piedāvāt jaunu profesionālu latiņu vadošajiem teātra aktieriem. No viņiem top sagaidīts mazās zāles tuvplānā testēt savu un skatītāju jūtīgumu. Vai Blanšas stāsts, kas no aktrises pieprasa atvērtus nervus un eksistenci uz naža asmens, spēj ietriekties zem ikdienā uzaudzētās skatītāja ādas, kas nepieciešama, lai izdzīvotu 21. gadsimtā?
Lugas darbība notiek Amerikas dienvidos, Ņūorleānā, pavisam konkrētā vietā – Franču kvartālā, kur ilgu laiku dzīvojis arī pats autors. Vieux Carré jeb Franču kvartāls ir vecākais Ņūorleānas pilsētas rajons, cauri kuram savulaik kursēja tramvaja līnija Desire Streetcar Line, no kuras radies arī darba nosaukums oriģinālvalodā – A Streetcar Named Desire. Attiecīgi apzīmējumam desire (iekāre, kaisle, tieksme – angļu val.) lugas nosaukumā piemīt gan emocionāla nozīme, simbolizējot kaisli un ilgas, gan tas atspoguļo Ņūorleānas sadzīvi, atsaucoties uz pilsētas ielas un tramvaja līnijas nosaukumu.
Notikums ir arī režisora Pētera Krilova atgriešanās Nacionālajā teātrī un viņa milzīgā pieredze ne tikai psiholoģiski niansētu lomu izstrādē, bet arī dziļajā amerikāņu literatūras izpratnē. Krilova režijā Latvijas teātris iepazinis Viljamu Folkneru, Henriju Džeimsu, Džeromu Deividu Selindžeru, Džonu Steinbeku un Kurtu Vonnegūtu.
Pētera Krilova komentārs par aktuālo iestudējumu: “Tenesija Viljamsa lugā “Ilgu tramvajs” galvenie varoņi noskretušā Ņūorleānas dzīvoklī alkst, cīnās līdz asinīm un runā par mīlestību. Lugas 11 ainās nav epizodes bez mīlestības apgalvojuma. Ja ņem vērā rietumu civilizācijas kristietības paradigmu, ka Dievs ir mīlestība, tad lugu “Ilgu tramvajs” varētu nosaukt par 20. gadsimta evaņģēliju. Evaņģēliju, kuru gandrīz vai aizliedza. Taču tieši mīlestības izpratni tā pati rietumu kristīgā civilizācija ir žmiegusi, ierobežojusi, reglamentējusi līdz cietuma uzvedības kodeksa līmenim. Man liekas, ka tieši tur slēpjas šīs lugas nepārspētā popularitāte.”
Uzzini vairāk par izrādi ŠEIT!
Foto autors – Rolands Laguns.