Situāciju komēdijas “Divu kungu kalps. Anno 1963” pēdējā izrāde būs 28. februārī, bet Mollija pēdējo reizi “jā”skatītājiem teiks 12. februārī.
Uzmanību! Izrāde “Mollija saka jā” 16. martā plkst. 19.00 vēl tiks spēlēta Ozolnieku Tautas namā. Biļešu iepriekšpārdošana Biļešu paradīzē un Tautas nama kasē.
Ričarda Bīna komēdija „Divu kungu kalps. Anno 1963” („One Man, Two Guvnors”) Valtera Sīļa režijā savu pirmizrādi piedzīvoja 2013. gada 28. novembrī. Galvenajās lomās Mārtiņš Egliens, Madara Botmane un Ģirts Liuziniks.
Šai komēdijai Anglijā pēdējo pāris gadu laikā bijuši vārda tiešā nozīmē grandiozi panākumi – ne tikai smieklīgo pārpratumu vai brīnišķīgo aktierdarbu dēļ, drīzāk jāsecina, ka sabiedrībā valda nostaļģija pēc 60. gadu puķu bērnu brīvības.
Luga ir slavenās Karlo Goldoni komēdijas „Divu kungu kalps” komiskās situācijas un tēlu attiecību pārlikums uz sešdesmito gadu Angliju. Lugas centrā mūziķis Frensiss, kuram, cīnoties ar trūkumu un ēstgribu, rodas ideja – kļūt vienlaikus par Rosko miesassargu un Stenlija palīgu, saņemot algu no abiem un visiem spēkiem cenšoties aizkavēt viņu sastapšanos. Protams, ka Rosko, aiz kura vārda slēpjas kāda meitene, un Stenlijs mīl viens otru.
Izrādes režisors Valters Sīlis: „Viens no iemesliem, kāpēc izvēlējos šo lugu, ir tas, ka, jau pirmo reizi to lasot, es patiešām smējos. Tā atgadās salīdzinoši reti. Luga ir tīra komēdija, un tajā pašā laikā tā ir gudra un stāsta par noteiktu vēsturisku periodu. Tas ir stāsts par cilvēku, kam jāsitas kā plikam pa nātrēm, meklējot visdažādākos variantus kā nopelnīt vismaz tik daudz, lai izdzīvotu. Tas ir stāsts par cilvēku, kam, lai paēstu, ir jāizdara neiespējamais. Joki ir raupji un rupji, bet tiem ir savs stils. Daļa no jokiem veidoti tā, ka joks ir joka dēļ, bet tas tiek darīts ar prieku, nevis ar aprēķinu.
Ja runājam par lugas žanru, tad „Divu kungu kalps” ir pierādījums divu komēdijas tradīciju saspēlei. Itālijā viduslaikos radusies delartiskā komēdija ir apvienota ar angļu farsa elementiem, un tas, kā to visu salikt kopā, ir interesants uzdevums. Tāpat mans uzdevums ir panākt uz skatuves skaisto un eleganto 60.gadu stilistiku, kāda valdīja Anglijā.”
Izrādē īpaša vieta ir atvēlēta speciāli šai izrādei rakstītai Granta Oldinga oriģinālmūzikai, kuru lieliski uz pašgatavotiem mūzikas instrumentiem 60.gadu stilā izpilda skifla grupa – Kristians Kareļins, Artis Drozdovs, Kaspars Aniņš, Normunds Bārbals un Normunds Zālamans.
Vēl lomās: Normunds Laizāns, Arturs Krūzkops, Juris Lisners, Sanita Paula, Līga Zeļģe, Jānis Skanis.
LMT Jaunajā zālē pirmizrādi „Mollija saka:jā”, kas ir Džeimsa Džoisa „Ulisa” 18. nodaļas iestudējums, piedzīvoja 2014. gada 26.februārī. Tas bija Džeimsa Džoisa „Ulisa”iestudējums Baltijā. Režisors Pēteris Krilovs. Mollijas lomā Marija Bērziņa.
„Nav liela māksla pateikt, ka Džeimsa Džoisa “Uliss” ir lielvalsts. Pat gandrīz kontinents. Daži to lasa gadiem, citi apceļo kājām nepārtraukti, vēl citi, kā mēs, (izrādes veidotāji) aizskrien uz vienu no 18 nodaļām un priecīgi par to stāsta citiem. Rakstnieks Dzintars Sodums ir piešķīris visiem latviešiem bezmaksas vīzu uz Ulisu augstākās klases tulkojumā. Stāsts par Molliju ir stāsts par sievieti, kuras galvā haotiski, paradoksāli, spilgti , brīžiem melīgi, bet brīžiem līdz pēdējam dvēseles plikumam skarbi un neķītri lēkā viņas dzīves kumosi ” – stāsta izrādes režisors Pēteris Krilovs.
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Kristīne Ābika, video un digitālo instalāciju autors Voldemārs Dūdums, Jāņa Līdes muzikālais noformējums, gaismu māksliniece Lienīte Slišāne.
Foto Gunārs Janaitis un Ojārs Jansons