Mūsu teātrī šis no holokausta neticamā kārtā izglābies, tiltu būvniecību studējušais, dzīvesgudrais žīds (tieši tā viņš pats sevi dēvēja) parādījās 2006. gadā, kad Aktieru zālē iestudēja zviedru dramaturga ģimenes drāmu “Rudens un ziema”. Tajā režisora-pedagoga spodrināti, dialogos mirdzēja Lolita Cauka un Uldis Dumpis, Indra Roga un Evija Skulte.
Deičs šeit ieradās kopā ar savu Valmieras teātrī pamatīgi nostiprināto un apliecināto slavu iedziļināties psiholoģiskās niansēs un prasmē daudz spēlējušos aktieros parādīt jaunā gaismā, un tieši tas no viņa tika gaidīts arī Rīgā. Pirmajam darbam sekoja nākamie četri – klasiski iestudējumi, kas runāja par nenovecojošām morālām vērtībām, sievietes spēku un to, ka nevienu cilvēku nedrīkst nosodīt otrs cilvēks, jo šīs tiesības pieder tikai Dievam.
Uz lielās skatuves pirmoreiz Nacionālajā teātrī parādījās “Niskavuori saimnieces jaunība”(2007) – un jaunās saimnieces loma bija viena no stiprajām Daigas Gaismiņas varonēm. Jaunajā zālē savas samežģījušās dzīves risināja Ibsena “Mazā Eijolfa” (2008), bet aktierzālē Ibsena “Jūna Gabriela Borkmana (“Nesaprašanās”)” (2009) varoņi. Pirmajā lielas lomas nospēlēja Ināra Slucka un Ivars Puga, otrajā – lieliskais četrinieks – Uldis Dumpis, Ģirts Jakovļevs, Astrīda Kairiša un Lolita Cauka. Savukārt uz Astrīdas Kairišas 70 gadu jubileju 2011. gadā Felikss Deičs vēlreiz iegriezās pie mums, lai Aktieru zālē taptu “Augu dienu koku paēnā”. Savam studentam Uldim Anžem viņš ir veltījis monoizrādi “Ārprātīgā piezīmes”.
Mūžs noslēdzies, un laimīgs var būt aktieris, kas paguvis izbaudīt šo krāsaino, dzīves piemēriem bagāto, cilvēciski silto un laipno Feliksa Deiča skolu.