Šogad Latvijas Kultūras akadēmijā savas bakalaura studijas noslēdz Drāmas un teksta studiju bakalaura programmas studenti. Lai būtu iespēja plašākam teātra skatītāju lokam iepazīties ar jaunajiem dramaturgiem, ar tematiem, kuri viņus interesē, un teātri, kādu viņi grib veidot ar saviem tekstiem, Nacionālais teātris organizēs trīs lugu lasījumu vakarus ar Nacionālā teātra aktieru piedalīšanos.
25. maijs – Linda Šterna “Dzelzs vīrs” un Marta Stokova “Podjezd”
No 25. maija – Diānas Kondrašas izrāde-pastaiga “Vienatne” būs skatītāja ceļojums pilsētā un divu jaunu cilvēku pieredzē ar viņu vienatni un tuvu mākslinieku – Deividu Vojnarovicu.
Kur atrodas robeža starp veselīgu pašpietiekamību un kaitīgu individuālismu? Skatītājs pilsētu un tās stāstu piedzīvos reizē audio un fotogrāfijas formātā.
Līdzi jāņem: ērti apavi, uzlādēts telefons ar interneta pieslēgumu un austiņas. Izrāde pieejama no 25. maija. Par izrādes sākuma vietu un instrukcijām aicinām sazināties pa e-pastu vienatneseksperimenti@gmail.com
26. maijs – Krista Feodorova “Mīlestība un tās blakusparādības” un Marta Mazure-Siliņa “Sukubs”
27. maijs – Elīna Martinsone “Viens vārds divu vietā”, Dāvis Kaņepe “Karostas miers” un Elza Marta Ruža “Saknes”
Nacionālā teātra Literārā padomniece Ieva Struka:
“Ja tevī iekšā sēž vēlme izteikt sevi dialoga formā vai varbūt teātris tavā pasaulē ir nozīmīgs medijs, jo ir dzīva māksla, notiek šeit un tagad, ir diezgan loģiski, ka tu izmanto iespēju studēt dramaturģiju un padarīt to par savu amatu. Tomēr ir par maz tikai studēt, tikai uzrakstīt diplomdarbu un nodot to vērtēšanā tikai Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējiem. Pat ja tas var beigties ar zilumiem un puniem, vissvarīgākais ir dzirdēt skanam savu tekstu profesionālu aktieru mutēs, redzēt iztēlē radītos tēlus atdzīvojamies, kustamies un darbojamies. Vienalga, vai tas ir konflikts, ko viņi risina, vai pirmo attiecību daudzie nezināmie, kad vārdi šķiet traucējoši un lieki. Rainis, stājoties Latvijas Nacionālā teātra direktora amatā tieši pirms 100 gadiem, par vienu no galvenajiem uzdevumiem uzskatīja latviešu dramaturgu darbu iestudēšanu, jo tikai tā dramaturģija var augt un veidoties, bet nacionāls teātris bez nacionālas dramaturģijas nevar pastāvēt. Kas atliek mums pēc 100 gadiem – iespēju robežās veicināt to pašu, tāpēc jauno dramaturgu darbu lasījumi ir mūsu ieguldījums viņu profesionālajā izaugsmē, kam jānovēl bumeranga efekts. Lai augam mēs, iestudējot viņu darbus.”
Latvijas Kultūras akadēmijas lektors, teātra veidotājs Jānis Balodis:
“Latvijas Kultūras akadēmijas Drāmas un teksta četru studiju gadu noslēguma jaunrades darbu lasījumi Latvijas Nacionālajā teātrī ir lieliska iespēja gan skatītājiem, gan teātra profesionāļiem dzirdēt, redzēt un izjust tos jautājumus, tēmas un problemātiku, ko savos darbos tiecas risināt pati jaunākā dramaturgu paaudze. Darbu autoriem, savukārt, tā ir kā ļoti nepieciešamā pārcelšanās no mācību iestādes “izmēģinājumu lauka” apstākļiem uz profesionāla teātra darba vidi, kā arī tikšanos ar skatītāju. Tas ir vēl viens brīdis, lai visas iesaistītas puses mēģinātu gan atrast, gan domāt par to, kas mani skatuves mākslā saista un kāpēc?”