Spraigais balsojums par šīs nedēļas nogales virtuālo repertuāru ir noslēdzies.
Svinīgi paziņojam, ka šovakar no 19:00 teātra YouTube kanālā piedāvāsim izrādi “Mirušās dvēseles” – Kirila Serebreņņikova pirmo iestudējumu mūsu teātrī.
Pateicamies visiem balsotājiem un līdzi jutējiem. Balsojuma rezultātus aplūko zemāk un ieskaties foto kadros no “Mirušajām dvēselēm”!
Izrādi var skatīties arī šeit: https://youtu.be/g3YGl0Qn45Y
“Mirušās dvēseles” ir pirmā Nacionālā teātra un izcilā krievu režisora Kirila Serebreņņikova sadarbība tapa, piedāvājot publikai krievu klasikas stūrakmeni laikmetīgā teātra valodā, balansējot starp psiholoģiski precīzām rakstura studijām un atklātu spēles teātri, nojaucot “ceturto sienu” starp skatuvi un zāli, vēršoties pie publikas gan monologos, gan speciāli izrādei komponētos daudzbalsīgos songos, kas tika izdziedāti krievu valodā (ar tulkojumu titros). Kaut arī nosacītā vide slēgtā skatuves kārbā un lupatveidīgie tumšie kostīmi, jakas, mežģīņu kleitas, aubes un vilnas zeķes vedināja domāt par romāna sacerēšanas laiku, Čičikovs dažādās Krievzemes muižās ievāktās dvēseles reģistrēja klēpjdatorā. Izrādes vēstījums jau izrādes spēlēšanas laikā, bet vēl jo īpaši vēlāk tomēr izrādījās nevis krieviskā rakstura studijas, bet impēriskās domāšanas kritika. Precīza atslēga uz to tika iekodēta fināla dziesmā ar vārdiem “Krievzeme, ko tu no manis gribi?/Русь, чего ты хочешь от меня?” Dzīvot Krievijā jebkuros laikos, pēc režisora domām, ir cīnīties ar varas absurdu, nepamatotu nacionālo šovinismu un neizskaidrojamu naidpilnu mīlestību. Kā būt uzticīgam savai tēvzemei un tomēr nezaudēt individuālo patību, ko impērija alkst iznīcināt. No Latvijas skatupunkta šis jautājums, protams, izskanēja ar citu zemtekstu.
Izrāde tika veidota ar desmit aktieru komandu, visiem, izņemot Kasparu Zvīguli galvenajā – Čičikova lomā, bija vairākas lomas, nešķirojot dzimtes. Tēlu no tēla atšķir ne tik daudz minimālas izmaiņas apģērbā, cik tipiskāko rakstura iezīmju apspēle. Tā Normunda Laizāna Sobakevičs ir snobisks un agresīvs, bet viņa zemnieks izrādes prologā – aprobežots un manīgs, Jura Lisnera Korobočka – apetītelīga un ziņkārīga kundzīte, bet truls zemnieks tai pašā prologā, līdzīgs Laizāna varonim.
Vairāk par izrādi šeit : http://100.teatris.lv/performance/6/7
Bet mierinājumam tiem, kuri alkst redzēt iestudējumu “Kerija. Retrospekcija”, vai tiem, kam izšķirties bija ārkārtīgi grūti – Raimondu Paulu un viņa muzikālo stāstu par Keriju un mākslinieka likteni satiksim citā izrāžu duelī kādā no nākamajām nedēļām.
#TeātrisNākCiemos #IzvēliesIzrādiPats
#MirušāsDvēseles
#PaliecMājās #Ēkultūra