Personība, kas neietilpa rāmīšos. Jūtīgs un nežēlīgs pret sevi, citiem. Laikabiedru dedzināts un dauzīts kā saulē izlikts persiešu tepiķis. Sarežģītu, smalku rakstu caurausts, savu muguru turēja taisnu un Režisora kroni mirdzināja koši.
Šoreiz par trim, manuprāt, vērtīgākajiem dārgakmeņiem.
Pirmais Latvijas teātra vēsturē spēja mazās zāles jaudu darbināt tā, ka enerģijas plūsma sasildīja un uzlādēja tūkstošu sirdis.
Atvēra un jaunā pakāpē padarīja neaizmirstamus aktierus, kuriem Radītājs līdz ar talantu bija devis arī intelektu, prātu, gudrību. Lidija Freimane un Jānis Kubilis. Māra Zemdega un Ints Burāns. Lāsma Kugrēna un Jānis Reinis. Vēl citi.
Kā neviens no divdesmitā gadsimta otras puses režisoriem bija apveltīts ar nevainojamu izrādes vizuālo redzējumu, gaumi, stila izpratni. Scenogrāfi nereti bija tikai viņa ieceru izpildītāji. Saprata un parādīja cilvēka ārējo un iekšējo skaistumu, dramatismu, neaizsargātību, paradoksus ar precīzām detaļām.
Pagātnes formā par dzīvu cilvēku? Bet kas ir režisors, aktieris bez sava teātra?
Mik, patiesā sirsnībā sveicinot – Ingrīda BURĀNE
2017. gada 17. oktobris