Kā dižais rakstnieks Somersets Moems atzinis: 80 gadi esot prezidenta vecums, jo arī ar dārza darbiem tad jau ir grūti nodarboties. Bet tas laikam tā tur pie viņiem dižciltīgajā Anglijā.tMūsu lieliskajai māksliniecei, gara aristokrātei MĀRAI ZEMDEGAI šie astoņdesmit nodzīvotie gadi, liekas, vēl neko nav ņēmuši no , gribētos teikt, aktrises spožuma- jā, tieši tā: paraugieties uz viņas stāju, gaitu, augumu un seju. Arī viņa kā Anna Manjani var teikt, par katru grumbu savā sejā ir atbildīga, godam nopelnījusi un var lepoties. Viņas Sievietes un Aktrises mūžs tam pierādījums.tVienmēr sakopta, lai kāda arī reizēm bijusi tā rocība, audzinot bez tēva atbalsta dēlu un materiāli balstot savu māti-, kuras padomos, vērtējumos un kritiskajās piezīmēs viņa vispirms ieklausījās. Ne tikai aktrise uz skatuves, bet arī uz ielas, sabiedrībā- visur: augsti pacelta galva, stalta gaita, tāds savpats starojums…tSavu privāto, personīgo “zonu” ļoti sargājoša. Pārāk reti ļāvusies intervijām un tad arī galvenokārt par profesionālām lietām, ne personīgo. Nedomāju, ka pēdējos divdesmit piecos gados, kad “sazēlis” tāds daudzums “sieviešu” un “privāto dzīvju” žurnālu, tie nebūtu interesējušies par viņu, it sevišķi jubileju reizēs vai pēc kārtējā spilgtā aktierdarba – kā Erta L. Stumbres “Sarkanmatainajā kalpā”, Terēze Ī. Žamiaka “Acālijā”, Heista kundze A. Strindberga “Lieldienās”, Leonore S. Cveiga “Leģendā par kādu mūžu”, Mērija Tairone J. O’Nīla “Garas dienas ceļā uz nakti”… Kā pati saka: ”Dzīvē atstāju iespaidu, ka esmu ļoti komunikabla, bet vispār esmu vērsta uz iekšu, un man ir robeža, pār kuru vispār neesmu pārlaidusi nevienu cilvēku. Un tad ir robeža, līdz kurai atļauju pienākt dažiem”. Un tad tie daži ir viņas cilvēki mūža garumā kā režisors Kārlis Pamše, teātra rakstnieks Gunnars Treimanis, kritiķe Ausma Legzda. Vai ļoti tuvie un reizē tālie draugi Amerikā Brigita un Laimonis Siliņi… Ciena cilvēkus, uz kuriem var paļauties. Un arī pati ir no tiem. Ja reiz apsolījusi “teikt kādus vārdus” kāda sava kolēģa jubilejas reizē vai viņam veltītajā atceres pasākumā – tie būs izsvērti, precīzi, personiskas pieredzes iekrāsoti- spoža eseja, spilgts atplaiksnījums un žēl, ka rakstu zīmēs vai kādā citā formātā nesaglabāts.tTieši divdesmit gadus atpakaļ Ausma Legzda Māru Zemdegu, analizējot viņas Aktieru zālē tapušos tēlus, nodēvēja par tuvplāna aktrisi, kura “nedrīkst baidīties ne jaunības, ne vecuma, ne skaistuma, ne neglītuma, ne skrandu, ne karaļtērpa. Ar prieku uzņemties un nest neaizsargātības nastu.” Un ja tā retrospektīvi jubilejas reizē atskatāmies atpakaļ uz šo ārkārtīgi grūto tēla iekšējās dzīves atspoguļojumu tuvplānā, uz īpašo intimitāti attiecībās ar skatītāju- šo tomēr svešo cilvēku, viņa gājusi ļoti mērķtiecīgi. Jaunības gados temperamentīgi, emocionāli, ļoti tieši un ar no vecākiem mantoto formas un gaumes izjūtu, bez kurām nebija iedomājama neviena viņas to gadu loma. Reizēm pat nesaprasta un tomēr – uzvaru svinoša. Droši izspēlējot savu jaunību un skaistumu, nebaidoties arī no jau pieminētā neglītumas, pat kropluma. /Kāds nu tas repertuārs 60., 70., 80. gados ir bijis./ Skrandās un karaļtērpos / gan jāpiebilst, ka nevienas kronētas personas viņas lomu sarakstā neatrast, bet varēja būt/. Viņa bija viena no pirmajām, kas režisora Mihaila Kublinska vadīta, iemīlēja šo Aktieru zāles tuvplānu, izjuta tā “garšu”, kaislīgi atklājot savas Klitaimnēstras duālo, mīlošo dvēseli /L. Ģurko “Elektra- mana mīla/”.tUz 75 gadu sliekšņa Māra Zemdega pārsteidza visu teātra pasauli, spoži nospēlējot jau minēto neiedomājami sarežģīto Mērijas Tairones lomu. Aktrises uzvaru pār laiku un apstākļiem. Aktrises uzvaru cīņā ar sevi pašu. Viņa tika nominēta Gada labākās aktrises titulam. Un tad liktos pārsteidzīgs, bet viņas augstajiem kritērijiem mākslā tik saprotamais lēmums – ar 77. dzimšanas dienas izrādi atvadīties no tās. /Teātra administrācija bija pretimnākoša/.tŠobrīd Māra Zemdega kopā ar savām kolēģēm, septiņām apbrīnojamām Nacionālā teātra aktrisēm izdzīvo kādas aktrises stāstu, radītu kopā ar dramaturģi R. Bugavičuti un režisoru E.Seņkovu viņai tik tuvajā Aktieru zālē. Tuvākā izrāde 19. decembrī.tSveicot aktrisi Māru Zemdegu teātra un savā vārdā 80. dzimšanas dienā, gribētos cerēt, ka mūs vēl gaida tikšanās ar viņu kādā skaistā, nozīmīgā lomā. Kā teica Stella Kempbela – Elzas Radziņas spožā varone : “Es vēl esmu gatava kaujai!”t Rita Melnace