Jau ilgus gadus Zigurds Neimanis ir brīvmākslinieks, kurš Nacionālajā teātrī iegriežas tikai īpaši aicināts uz kādu lomu, un notiek tas brīžos, kad uz skatuves vajadzīgs vīrs ar teicamu humora izjūtu, paskarbas dabas un sirdī romantiķis. Tā tikai liekas, ka šāds īpašību komplekts piemīt katram aktierim.
Zigurds Neimanis
Ārštata aktieris, dzimis 1947
Visas izrādes
Visas izrādes
Lūciņš (R. Blaumanis “Ļaunais gars”, 2012)
Skolotājs (R. Pauls, I. Ābele, L. Langa “Leo. Pēdēja bohēma”, 2010)
Klints (Ā.Alunāns “Draudzes bazārs”, 2006)
Raulijs (R. Šeridans “Mēlnesības skola”, 2004)
Čārlzs Tamerlijs (S. Moems “Teātris”, 2002)
Pēteris Rumpēters (A. Upīts “Kaijas lidojums”, 2000)
Artūrs Dimza (H.Gulbis “Vēverīši”, 2000)
Glītumiņš (V. Šekspīrs “Sapnis vasaras naktī”, 1999)
Alfrēds Dūlitls (A.Dž.Lerners, F. Lovs “Mana skaistā lēdija”, 1999)
Džims (V.Lācis “Zvejnieka dēls”, 1997)
Diriģents Palfijs (Ē. Kestners “Divas Lotiņas”, 1997)
Šveheimers (A.Upīts “Zaļā zeme”, 1996)
Runcis (K.Kolodi “Pasaka par koka sirsniņu”, 1995)
Mels Edisons (A.Eikborns “Kāpēc tas tā, Mel?”, 1995)
Rošfors (A. Dimā “Trīs musketieri”, 1994)
Ābrams (R. Blaumanis “Skroderdienas Silmačos”, 1994)
Ferdinands Binders (M.Vilners “Trejmeitiņas”, 1993)
Laivsijs (R.Stīvensons “Bagātību sala”, 1992)
Juhans (I. Bergmans “Laulības dzīves ainas”, 1991)
Ferdinands Grauss (E. M. Remarks “Trīs draugi”, 1990)
Fukē (A.Upīts “Mirabo”, 1987)
Jāzeps (E.de Filipo “De Pretore Vinčenco”, 1986)
Benvolio (V. Šekspīrs “Romeo un Džuljeta”, 1984)
Maikls Hendons (M. Tvens “Princis un ubaga zēns”, 1983)
Mitendreijs (Ē. Kestners “Emīls un Berlīnes zēni”, 1979)
Ričards Lauvassirds (Dž. Goldmens “Lauva ziemā”, 1979)
Miša Zemcovs (A. Arbuzovs “Cietsirdīgās spēles”, 1979)
Toļiks (I.Pinne “Lielo cerību stunda”, 1977)
Artorikss (A. Upīts “Spartaks”, 1977)
Oficiants (A.Vampilovs “Pīļu medības”, 1976)
Leons (L.Helmane “Rudens dārzs”, 1975)
Bīgels (F.Šillers “Laupītāji”, 1975)
Roberts Krastiņš (V. Lācis “Piecstāvu pilsēta”, 1970)
Fernāns (J.Ivaškēvičs “Vasara Noānā”, 1969)
Imants (H.Gulbis “Aijā, žūžū, bērns kā lācis”, 1968)