NACIONĀLĀ TEĀTRA GALVENAIS REŽISORS (1987–1989).
Nacionālā teātra galvenais režisors (1987–1989). Gadu gaitā tika izstrādāts, noslīpēts režijas rokraksts, kur ļoti lielu lomu spēlē ikviena tēla psiholoģiskais piesātinājums, izrādes telpiskais risinājums, tās estētiskās kvalitātes. Kā režisoram viņam ir svarīgs sabalansēts domu biedru ansamblis, bet, izvēloties dramaturģisko materiālu, režisors to saista ar konkrētām mākslinieciskām individualitātēm. Lielā mērā tieši viņš veidojis aktieru Lāsmas Kugrēnas, Antras Liedskalniņas, Māras Zemdegas, Lolitas Caukas, Lienes Gāliņas, Ģirta Jakovļeva, Inta Burāna, Aināra Ančevska, Jāņa Āmaņa radošās biogrāfijas. Repertuāra izvēlē viņu allaž interesējuši latviešu teātru praksē neaprobēti darbi. Daudzi no tiem kļuvuši par neatņemamu ne tikai nacionālā teātra, bet visas latviešu teātra vēstures zelta fonda daļu. Savukārt jaunas kvalitātes, jauni izteiksmes meklējumi un atklājumi saistās ar Aktieru zāles izveidi 70. gadu vidū. (“Elektra – mana mīla”, “Lauva ziemā”, “Lieldienas”).
