“2015. gadā viņa ne tikai nospēlēja Antigoni Elmāra Seņkova tāda paša nosaukuma izrādē, kam tika piešķirta augstā Spēlmaņu nakts GRAND PRIX balva, bet arī divas lielas lomas Raiņa darbu inscenējumos – Aspaziju „Raiņa sapņos” Kirila Serebreņņikova režijā un Laimdotu „Ugunī un naktī” Viestura Kairiša režijā.
Antigones lomā Maija Doveika konceptuālajā Seņkova risinājumā nospēlē daudz vairāk nekā tikai jaunu meiteni, citu nesaprasto valdnieka meitu, kas ietiepīgi mēģina realizēt savu nolūku ar godu apglabāt brāli. Režisora skatījumā, izvēloties lomām aktierus, neatkarīgi no to vecuma atbilstības autora norādītajam, Antigone kļūst par simbolisku tēlu. Varoni, kuras uzdevums ir nevis viņas pašas izvēle, bet liktens vai Augstākas varas noteikts. Izrādē ir iezīmēts brīdis, kad Antigone pati sāk šaubīties par savu argumentu spēku un apgalvojumu pareizību, bet viņa nevar apstāties. Kā izrādes sākumā pareģojis Koris (Marija Bērziņa) – šis būs stāsts, kas beigsies ar nāvi.
Aspazijas lomā „Raiņa sapņos” Maija Doveika ir tā Aspazijas daļa, kas iemieso Raiņa jaunības dienu sapņus un gluži fiziskas alkas pēc tuvības un sapratnes, viņa apvieno sevī gan deminutīvos runājošo romantisko būtni, gan zobgalīgo un garīgi spēcīgo jauno sievieti. Savukārt „Ugunī un naktī” Laimdotas lomā, jūtīgi saķērusi pavedienu no iepriekšējās Laimdotas tēlotājas Lolitas Caukas, Maija Doveika bez sentimenta un ar krietnu pašironijas devu nospēlē tādu aicinātāju uz mieru un labklājību, kuras dēļ Lāčplēsis zaudē Melnajam bruņiniekam. Vienlaikus viņa šādam lomas traktējumam atradusi arī spēcīgu un emocionāli satriecošu pamatojumu – viedā Burtniekpils gudrību zinātāja Nāves salā izgājusi cauri tādām šausmām, kas salauž viņu ne tikai kā indivīdu, bet labāko tautas daļu.”
30. martā plkst. 14:00 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā norisinājās ikgadējā Teātra dienas balvu pasniegšanas ceremonija.
Lilitas Bērziņas balvu šogad saņēma Latvijas Nacionālā teātra aktrise MAIJA DOVEIKA, Harija Liepiņa balvu saņēma Dailes teātra aktieris JURIS ŽAGARS, Helēnas Tangijevas Birznieces balvu saņēma klasiskās un vēsturiskās dejas pedagoģe PALMĪRA DZĒRVE (Ziediņa). Pēc vairāku gadu pārtraukuma ir atjaunota aktiera, režisora, pedagoga un skatuves mākslas teorētiķa Jēkaba Dubura balva, un tā piešķirta skatuves runas un aktieru meistarības pedagoģei AINAI MATĪSAI.
2016. gada 27. martā Jēkabam Duburam tika atzīmēta 150. dzimšanas diena, kam par godu ir atjaunots viņa vārdā nosauktais apbalvojums, ko piešķir par izciliem sasniegumiem skatuves mākslas pedagoģijā un/vai skatuves mākslas teorijas attīstībā. Šī balva tika iedibināta 1966. gadā, atzīmējot Jekaba Dubura 100.dzimšanas dienu. Mākslinieka lielākie nopelni saistīti ar latviešu profesionālās teātra izglītības modeļa izveidošanu, kopā ar Zeltmati (Ernestu Kārkliņu) 1909. gadā dibinot Latvju dramatiskos kursus, un ar skatuves mākslas, skatuves runas teorijas un praktisko vingrinājumu sistēmas izveidi. Iepriekšējā balva tika piešķirta 1993. gadā režisoram un pedagogam Pēterim Krilovam.
Laureātus sveiks iepriekšējo gadu balvu laureāti, draugi un kolēģi, kā arī laureātiem tiks pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa veidotas goda zīmes – ordeņi.
Matīsa Markovska un Lindas Ģībietes foto