LIELAJĀ ZĀLĒ:
Aivara Freimaņa “Katls”, režisore Ināra Slucka. Pirmizrāde 19. septembrī.
Luisa Kerola “Alise Brīnumzemē”, režisore Inga Tropa. Pirmizrāde 18. oktobrī.
Nikolaja Gogoļa “Revidents”, režisors Ņikita Kobeļevs (Maskava). Pirmizrāde 5. decembrī.
Gadumijas koncerts
Federiko Garsijas Lorkas “Tukšais zieds”, režisore Ināra Slucka
Teātra dienas koncerts
Viljama Šekspīra “Sapnis vasaras naktī”, režisors Elmārs Seņkovs
AKTIERU ZĀLĒ:
Juha Jokela “Finlandizācija”, režisors Valters Sīlis. Pirmizrāde 19. septembrī.
Arto Pāsilinna “Dzīvnieks”, režisors Reinis Suhanovs
Deivida Hēra “Putenī”, režisors Toms Treinis
LMT JAUNAJĀ ZĀLĒ:
Ivo Brieža “Pēdējais salmiņš”, režisors Toms Treinis. Pirmizrāde 19. septembrī
Jasmīnas Rezā “Slaktiņa dievs”, režisore Daiga Kažociņa
Rasas Bugavičutes-Pēces “Puika, kas redzēja tumsā”, režisors Valters Sīlis
Džeinas Ostinas “Lepnums un aizspriedumi”, režisors Klāvs Mellis
Izrāžu anotācijas
Aivars Freimanis
Katls
Režisore Ināra Slucka
Ievērojamā latviešu kinorežisora, ironiskā nomaļnieka Aivara Freimaņa pirmais un vienīgais romāns beidzas ar šādiem vārdiem: “..varbūt ierakumi neizzūd tāpēc, ka varētu būt vajadzīgi vēl kādreiz?” Viņa romāna lappusēs Kurzemes lībiešu krastā pēdējā kara gadā un pirmajos pēckara gados sastopas vienkāršs lībiešu zvejnieka dēls Ingus Zutis un… jaunā dzīve. Ingus kā cīņas līdzekli izvēlas anonīmu zīmīšu rakstīšanu, lai notikumi risinātos tā, kā vēlas viņš. Viņa draugi – nē. Vai notikušo mēs varam atcelt kā nebijušu, ja atrodam tam attaisnojumu?
Luiss Kerols
Alise Brīnumzemē
Izrāde bērniem no 6 līdz 12 gadiem
Režisore Inga Tropa
Alises kritiens melnajā caurumā ir viens no lielākiem noslēpumiem, ko vēl neviens nav atrisinājis, pat ne Oksfordas profesors, kas sarakstījis šo bērnu grāmatu, slēpdamies zem Luisa Kerola vārda. Tikai Brīnumzemē cilvēks var kļūt neticami liels vai neticami mazs, sastapt Marta Zaķi, kas nēsā pulksteni vestes kabatā, ap tējas laiku iepazīties ar Cepurnieku, kā arī redzēt kroketa spēli, kurā Karaliene nūjas vietā lieto dzīvu flamingu. Tā ir dīvaina pasaule, kurā visām būtnēm ir pašām sava loģika, kas nesakrīt ar Alises loģiku, un šo loģiku sadursmē dzimst… “angļu humors”.
Nikolajs Gogolis
Revidents
Veca dziesma jaunās skaņās
Režisors Ņikita Kobeļevs
“Kungi – pie mums brauks revidents”, sākas hrestomātiskā Gogoļa komēdija, kura der visiem laikiem, valstīm un politiskajām iekārtām, jo baidīties un pakļauties ir cilvēka dabā. Turklāt satraukti ir jūtīgāko jomu ierēdņi – no skolu valdes, slimnīcas, sociālās aprūpes, tiesu sistēmas un, protams, pašas pilsētas domes… Bailes pārvēršas fantasmagorijā un izaug lielākas par pašiem cilvēkiem.
Federiko Garsija Lorka
Tukšais zieds
(pēc F.G.Lorkas lugas “Jerma”)
Režisore Ināra Slucka
Jerma ir sievietes vārds Latvijā vēl ne reizi neiestudētā izcilā spāņu dramaturga un dzejnieka, mākslinieka un komponista Federiko Garsijas Lorkas lugā “Jerma”, kas veido trešo daļu tā saucamajā lauku lugu triloģijā, pie kuras pieder arī “Asins kāzas” un “Bernardas Albas māja”.
Vienlaikus Jerma ir vārds, kuram ir sava nozīme spāņu valodā. Jerma ir tukšziede. Sieviete, kam nav bērnu. Sieviete, kas palikusi ar tukšu klēpi. Nav bijis iespēju. Nokavēts. Kā ar to sadzīvot, lai tukša un auksta nepaliktu arī sirds? Vai šo sāpi var nepārvērst traģēdijā? Kā skatīties uz pasauli, kurā skraida, aug, palaidņojas citu bērni. Un ja nu tomēr ir cerība, bet tai ir sveša vīrieša vaibsti?
Viljams Šekspīrs
Sapnis vasaras naktī
Mītiska komēdija krāšņā tumsā
Režisors Elmārs Seņkovs
Kad daba ir savā auglīgākajā briedumā un vasaras nakts gaiss vibrē, mēs nokļustam realitātē, kur viss kļūst šķietams, kur instinkti ņem virsroku pār prātu. Šī Šekspīra luga vadā mūs pa dažādām realitātēm. Tā apspēlē ne tikai teātra realitāti, bet liek izvērtēt arī mūsu ikdienas realitāti. Katrs ir piedzīvojis šo sajūtu, kad sapnis kļūst tik dzīvs, ka spēj atstāt pat iespaidu vairāku dienu garumā.
Kas mūs vada – vai instinkti? Vai pastāv vēl kāda pasaule? Vai dzīve ir sapnis? Un, ja dzīve ir sapnis, kas ir nāve? Izrādes centrā ir dēmoniskais Paks, kurš provocē, lai redzamais kļūtu smieklīgs, reizēm nežēlīgs un ļoti kaislīgs.
Juha Jokela
Finlandizācija
Pašcenzūras komēdija
Režisors Valters Sīlis
Neliels Somu medicīnas iekārtu uzņēmums ir radījis ierīci, kas spēj ļoti precīzi analizēt smadzeņu darbību un tās traucējumus. Tā ir izcila iekārta, tomēr tā ir ļoti dārga, un ne visas slimnīcas to spēj atļauties. Patiesībā to nevar atļauties pat neviena Somijas slimnīca. Taču pateicoties Ārvalstu tirdzniecības ministrijas atbalstam, izdodas atrast partnerus Krievijā. Lugas darbība notiek no 2013. līdz 2015. gadam. Krimas okupācija notiek 2014. gadā.
Arto Pāsilinna
Dzīvnieks
Režisors Reinis Suhanovs
Vīrietis kopā ar kolēģi atgriežas no komandējuma. Pa ceļam notiek it kā nebūtisks negadījums – automašīna notriec zaķi. Vīrietis dodas mežā to uzmeklēt un vairs no meža neiznāk. Viņš izārstē zaķi un kopā ar to pārvācas uz dzīvi laukos, kur nevienā vietā neuzturas ilgi, strādā darbus, kurus nekad nav darījis, satiek cilvēkus, kuru dzīvēs viņš uz mirki ienāk kā neizprotama parādība. Viņa lēmums tik kardināli mainīt savu dzīvi nav saprotams ne draugiem, ne darba devējiem, ne viņa sievai, kuru viņš joprojām mīl, kurai raksta vēstules, bet savu atrašanās vietu nevēlas atklāt. Bet tad viņš atklāj sevī ko tādu, par kā eksistenci līdz šim nebija nojautis. Atklājums biedē viņu pašu, bet no tā nevar aizbēgt, jo tas nāk visur līdzi.
Deivids Hērs
Putenī
Psiholoģisks trilleris
Režisors Toms Treinis
Psiholoģiskais trilleris balstās spožā kriminālromānu autora Žorža Simenona romāna “Roka” motīvos. Četri draugi, kuri atgriežās no jaunā gada ballītes, iekļūst satiksmes negadījumā netālu no vasaras mītnes, kuru putenī sasniedz trīs no viņiem. Vai notikušais ir nelaimes gadījums? Vai tomēr draugu attiecības nav tik caurspīdīgas, kā mums sākumā šķiet? Pamazām un ar lielu intrigu atklājas notikumi, kuri norisinājās liktenīgajā vakarā.
Ivo Briedis
Pēdējais salmiņš
Režisors Toms Treinis
Galvenais, lai ir veselība. Tas ir viens no populārākajiem un svarīgākajiem novēlējumiem, kuru mēs novēlam gan citiem, gan saņemam paši. Medicīna mūsdienās ir attīstījusies ļoti tālu un kvalitatīvi, taču vēl joprojām ir dažas slimības, kuras mēs nespējam izārstēt. Tas ir brīdis, kad cilvēki ķerās klāt netradicionālām ārstēšanās metodēm un tādu ir ļoti daudz. Viens tāds cilvēks, kurš uzskatīja, ka spēj izārstēt gan AIDS, gan vēzi, principā, jebkuru slimību, bija Ivans Kuzņecovs, kura izgudroto iplikatoru vēl joprojām var nopirkt internetā.
Izrāde par cilvēka ticības galējībām, kad viņš nonāk bezizejā.
Jasmīna Rezā
Slaktiņa dievs
Komēdija
Režisore Daiga Kažociņa
Kādas situētas ģimenes 11 gadus vecā atvase skolā sadevusi pa seju otras tikpat situētas ģimenes 11 gadus vecajam puikam. Taisnības meklējumos abi pāri apmaldās pārliecībā, kā audzināt bērnus, kas ir ģimene un kāda ir pati pasaules kārtība. Šis stāsts būs par vecākiem, par to cik ļoti visi gribam būt civilizēti, un, protams, mums katram vienmēr būs sava taisnība. Tātad karš ir neizbēgams. It kā vienkāršā, pat banālā situācijā izrāde risina globālas mūsdienu sociālās un kultūras problēmas. Lai gan skata punkts ir ass un varbūt pat nežēlīgs, izrādē tas izteikts vieglā, asprātīgā spēles formā komēdijas žanrā.
Rasa Bugāvičute-Pēce
Puika, kas redzēja tumsā
Stāsts pieaugušajiem
Režisors Valters Sīlis
Kad tev aizsien acis ar necaurredzamu drānu, tu kļūsti cits. Izmainās tava domāšana, izmainās tavs fiziskais ķermenis un pasaules uztvere. Tu vairs neesi tas, kas tu biji pirms tam. Tu esi nezināmajā, un tu esi tajā viens pats. Un pēkšņi lietas, kuras iepriekš neprasīja nekādu piepūli, nu ir jādara lēni un uzmanīgi.
Jēkabs ir piedzimis neredzīgiem vecākiem, tāpēc viņam nav diži lielas izvēles – viņam jābūt atbildīgam un saprotošam, ar pienākumu attaisnot vecāku sapņus pret viņu sabiedrības priekšā. Nē, tas nebūt nav grūti, jo viņš taču zina, ka ir īpašs – neredzīgo pasaulē Jēkabs ir vienīgais, kurš redz. Viņš vienīgais redz tumsā! Grūti paliek brīdī, kad jāsāk iet skolā un nākas aptvert, ka patiesībā viņš vienkārši ir piedzimis neredzīgiem vecākiem un visa dzīve ir viens bezgalīgs pienākums.
Džeina Ostina
Lepnums un aizspriedumi
Bēdīga salonkomēdija
Režisors Klāvs Mellis,
projekts top sadarbībā ar teātra apvienību Kvadrifrons
„Sievietei jābūt skaistiem sejas vaibstiem un manierēm, dziļām zināšanām mūzikā, dziedāšanā, zīmēšanā, dejā un jaunajās valodās šo vārdu īstajā nozīmē, turklāt viņas izskatā, gaitā, balss skaņā, runā un izteicienos jājūt kaut kas īpaši izsmalcināts. Visām jaunajām dāmām jāprot apgleznot koku, ar rāmīšu palīdzību izšūt aizslietņus un tamborēt tabakmakus. Es nepazīstu gandrīz nevienu sievieti, kas to neprastu darīt.”
1813. gadā Anglijā Džeina Ostina uzraksta hrestomātisku darbu par piecām māsām, kuras izmisīgi vēlas apprecēties, bet sev vien zināmu iemeslu dēļ vairs nevēlas tamborēt tabakmakus. 2019. gadā Pasaules Bankas pētījumā Latvija ierindojas starp sešām pasaules valstīm, kas saņēmušas maksimālo vērtējumu indeksā par līdzvērtīgu ekonomisko iespēju nodrošināšanu sievietēm un vīriešiem. „Lepnums un aizspriedumi” būs bēdīga salonkomēdija par aizslietņiem un tabakmakiem, priekšautiem un lakatiņiem, virtuvēm, guļamistabām un nesamierināšanos mirklī, kad viss jau it kā ir par vēlu.