Režisors Kirils Serebreņņikovs ir izvirzīts Cicerona balvai starptautiskajā kategorijā. Balvas pasniegšana notiks š.g. 16. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā, tieši laikā, kad Kirils Serebreņņikovs atradīsies Rīgā ar Maskavas Gogoļa centra viesizrādi Ivana Gončarova “Parasts stāsts”, kas tiks spēlēta Latvijas Nacionālajā teātrī 15. un 16. novembrī.
Šī balva viņam piešķirta par meistarību komunikācijā ar dažādu valstu sabiedrībām. Cicerona balvu starptautiskajā kategorijā aizvadītajos gados ir saņēmuši: Džemma Skulme, Ivars Kalviņš, Karls Bilts, Bils un Hilarija Klintoni, Egils Levits, V.F.Angelina Merkele, Andris Piebalgs, Tomass Hendriks Ilvess, Vaira Vīķe-Freiberga, Valds Adamkus u.c.
Kirils Serebreņņikovs Latvijas skatītājiem labi pazīstams ar savām izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī – “Mirušās dvēseles”, “Voiceks”, “Raiņa sapņi”, kā arī ar viņa vadītā Gogoļa centra pirms diviem gadiem Rīgā parādītajām Ovīdija “Metamorfozēm”. Kirils Serebreņņikovs ir viena no Krievijas progresīvākajiem teātriem “Gogoļa centrs” režisors un mākslinieciskais vadītājs. Pagājušajā gadā viņš Štutgartes operā ir iestudējis “Salomi”, bet šogad Berlīnes Komiskajā operā “Seviļas bārddzini”.
Marks Tullijs Cicerons (106. – 43.g. pr.Kr.) dzīvoja pirms 2100 gadiem, bija izcils stilists, orators, runas izteiksmības meistars (kas īpaši svarīgi žurnālistam!), bet vienlaikus viņš bija arī ietekmīgs Romas republikas politiķis – senators, pat konsuls, kas izmisīgi mēģināja glābt brūkošo Romas aristokrātisko demokrātiju no bojāejas, laipojot, mēģinot vienot demokrātiju ar autoritārismu. Cicerona personībā vienojās skepticisms ar sekošanu morālajam pienākumam, sabiedrības labumam, vienojās sengrieķu ideālisms ar romiešu pragmatismu. Viņš itin kā bija “pēdējais grieķis” brūkošajā Romas republikā, un šī īpatnība varbūt ir tuva arī īstās demokrātijas esencei mūsdienās. Ar Cicerona balvu žūrija ir vēlējusies rādīt, kādas personības un kādi veikumi varētu būt plašākas sabiedrības atzinības vērti, sabiedrību saliedējoši, Latviju uz priekšu virzoši. Cicerona balva ir sabiedriskās cieņas balva.
Jau ziņots, ka š.g. 15. un 16.novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī viesosies Maskavas Gogoļa centrs ar Ivana Gončarova “Parastu stāstu” Kirila Serebreņņikova režijā.
“19. gs otrajā pusē, kad tika publicēts „Parasts stāsts”, tas bija viens no pašiem polemiskākajiem un spilgtākajiem romāniem, visvairāk apspriestais – tas radīja tikpat asas diskusijas, kādas šobrīd noris ap un par Vladimira Sorokina vai Zahara Priļepina grāmatām – vārdu sakot, tā bija literatūra, kas spēcīgi ietekmēja. Gribētos, lai pie mums šis stāsts izskan tikpat asi un polemiski” – teikts Gogoļa centra ziņā.
Kad 1847. gadā Ivans Gončarovs (tas pats krievu klasiķis, pēc kura romāna “Oblomovs” tapa populārā Alvja Hermaņa izrāde JRT) uzraksta romānu “Parasts stāsts”, viņam neienāk prātā, ka vēl 2016. gadā nekas nebūs mainījies – jauni romantiķi no dziļiem laukiem nokļūst lielpilsētās un kļūst par nežēlīgiem ciniķiem, jo viņu sapņiem un ticībai, ka “dzīve ir skaista, ja mērķis ir cēls”, ātri vien tiek aplauzti spārni.
Romāna galvenais varonis Aleksandrs Adujevs no provinces dodas uz šodienas Maskavu un sastopas ar spēcīgu, hierarhisku struktūru, kurā jāiekļaujas, ja grib izdzīvot. Viens no šodien ievērojamākiem krievu režisoriem – Kirils Serebreņņikovs piedāvā savu skatījumu uz šodienas Maskavu un tās nežēlīgajiem izdzīvošanas likumiem.tIzrādes režisors un inscenējuma autors Kirils Serebreņņikovs Latvijas skatītājiem labi pazīstams ar savām izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī – “Mirušās dvēseles”, “Voiceks”, “Raiņa sapņi”, kā arī ar viņa vadītā Gogoļa centra pirms diviem gadiem Rīgā parādītajām Ovīdija “Metamorfozēm”.
Lomās: Filips Avdejevs, Aleksejs Agranovičs, Svetlana Bragarņika, Aleksandra Revenko, Olga Naumenko, Andrejs Poļakovs, Marija Seļezņova, Svetlana Mamreševa, Ivans Fominovs, Jevgēnijs Haritonovs.
Izrādē skan Aleksandra Manockova vokālais cikls „Piecas īsas atklāsmes”. Gaismu mākslinieks – Igors Kapustins
Viesizrādes notiek ar Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” finansiālu atbalstu, turpinot ilgadējo sadarbību ar Latvijas Nacionālo teātri, kultūras apmaiņas programmas ietvaros.