KIRILA SEREBREŅŅIKOVA preses konference

Šodien Latvijas Nacionālajā teātrī notika preses konference, kurā piedalījās Gogoļa centra vadītājs un izrādes “Parasts stāsts” režisors Kirils Serebreņņikovs, galveno lomu izpildītāji izrādē “Parasts stāsts” Aleksejs Agranovičs un Filips Avdejevs, Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” padomes loceklis Aleksandrs Gafins un Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.

Ojārs Rubenis: “Esmu priecīgs, ka man ir iespēja strādāt ar pasaules līmeņa režisoru. Janvārī mūsu sadarbības rezultātā taps jau ceturtā izrāde – Marjusa Ivaškeviča “Tuvā pilsēta”. Savukārt šodien un rīt skatītāju pilnā zālē tiks spēlēts “Parasts stāsts”. Paldies arī izrādes atbalstītājiem, pateicoties atbalstam esam varējuši piedāvāt izrādi ar pieejamām biļešu cenām.”

Kirils Serebreņņikovs: “Es neticu valstu draudzībām, es ticu draudzībai starp cilvēkiem. Rīgu es uztveru kā tuvu pilsētu, jo tagad jau es šeit zinu cilvēkus, ir attiecības, notikumi, kas padara pilsētu man personisku. Izrādē, kuru mēs šovakar un rīt rādām Rīgā, arī ir runa par attiecībām un attieksmi. Esmu pārliecināts, ka tas, par ko stāstām izrādē, ir saistoši gan cilvēkiem Maskavā, gan Rīgā, gan Ņujorkā, gan Londonā.”

Jau ziņots, ka š.g. 15. un 16.novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī viesojas Maskavas Gogoļa centrs ar Ivana Gončarova “Parastu stāstu” Kirila Serebreņņikova režijā.

16. novembrī Kirils Serebreņņikovs saņems arī Cicerona balvu. Šī balva viņam piešķirta par meistarību komunikācijā ar dažādu valstu sabiedrībām. Cicerona balvu starptautiskajā kategorijā aizvadītajos gados ir saņēmuši: Džemma Skulme, Ivars Kalviņš, Karls Bilts, Bils un Hilarija Klintoni, Egils Levits, Andris Piebalgs, Tomass Hendriks Ilvess, Vaira Vīķe-Freiberga, Valds Adamkus u.c.

Kad 1847. gadā Ivans Gončarovs (tas pats krievu klasiķis, pēc kura romāna “Oblomovs” tapa populārā Alvja Hermaņa izrāde JRT) uzraksta romānu “Parasts stāsts”, viņam neienāk prātā, ka vēl 2016. gadā nekas nebūs mainījies – jauni romantiķi no dziļiem laukiem nokļūst lielpilsētās un kļūst par nežēlīgiem ciniķiem, jo viņu sapņiem un ticībai, ka “dzīve ir skaista, ja mērķis ir cēls”, ātri vien tiek aplauzti spārni.t“19. gs. otrajā pusē, kad tika publicēts „Parasts stāsts”, tas bija viens no pašiem polemiskākajiem un spilgtākajiem romāniem, visvairāk apspriestais – tas radīja tikpat asas diskusijas, kādas šobrīd noris ap un par Vladimira Sorokina vai Zahara Priļepina grāmatām – vārdu sakot, tā bija literatūra, kas spēcīgi ietekmēja. Gribētos, lai pie mums šis stāsts izskan tikpat asi un polemiski” – teikts Gogoļa centra ziņā.tRomāna galvenais varonis Aleksandrs Adujevs no provinces dodas uz šodienas Maskavu un sastopas ar spēcīgu, hierarhisku struktūru, kurā jāiekļaujas, ja grib izdzīvot. Viens no šodien ievērojamākiem krievu režisoriem – Kirils Serebreņņikovs – piedāvā savu skatījumu uz šodienas Maskavu un tās nežēlīgajiem izdzīvošanas likumiem.

Izrādes režisors un inscenējuma autors Kirils Serebreņņikovs Latvijas skatītājiem labi pazīstams ar savām izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī – “Mirušās dvēseles”, “Voiceks”, “Raiņa sapņi”, kā arī ar viņa vadītā Gogoļa centra pirms diviem gadiem Rīgā parādītajām Ovīdija “Metamorfozēm”.

Lomās: Filips Avdejevs, Aleksejs Agranovičs, Svetlana Bragarņika, Aleksandra Revenko, Olga Naumenko, Andrejs Poļakovs, Marija Seļezņova, Svetlana Mamreševa, Ivans Fominovs, Jevgēnijs Haritonovs.

Izrādē skan Aleksandra Manockova vokālais cikls „Piecas īsas atklāsmes”. Gaismu mākslinieks – Igors Kapustins.tViesizrādes notiek saskaņā ar 2013. gadā starp Maskavas Gogoļa centru un Latvijas Nacionālo teātri noslēgto sadarbības līgumu, kas paredz regulāru izrāžu apmaiņu.

Viesizrādes notiek ar Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” finansiālu atbalstu, turpinot ilgadējo sadarbību ar Latvijas Nacionālo teātri, kultūras apmaiņas programmas ietvaros.

“Esam priecīgi par ilggadējo sadarbību ar Nacionālo teātri un to, ka arī šoreiz uz Rīgu ir atvesta interesanta, aktuāla un emocionāla izrāde, kas diez vai atstāj vienaldzīgu. Тā ir saņēmusi dažādas atsauksmes, īpaši tiek atzīmēts veids, kā režisors, strādājot ar krievu klasiku, mācējis pierādīt tās aktualitāti arī šodienas kontekstā,” komentē Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” padomes loceklis Aleksandrs Gafins.

Ievas Čīkas foto