Šajā sezonā mēs veidojam podkāstu kanālu, pirmās 3 sērijas jau var noklausīties gan Youtube, gan Spotifay kanālā.
https://open.spotify.com/show/2DvBSeFQLF9YswdRPgjcmd?si=oQQCGpj4RZunfxUcgDXkcA
3. sērija. Par Finlandizāciju.
Valters Sīlis, Gundars Grasbergs, Jana Ļisova par izrādi “Finlandizācija” Neliels somu medicīnas iekārtu uzņēmums ir radījis ierīci, kas spēj ļoti precīzi analizēt smadzeņu darbību un tās traucējumus. Tā ir izcila iekārta, tomēr tā ir ļoti dārga, un ne visas slimnīcas to spēj atļauties. Patiesībā to nevar atļauties pat neviena Somijas slimnīca. Taču pateicoties Ārvalstu tirdzniecības ministrijas atbalstam, izdodas atrast partnerus Krievijā. Lugas darbība notiek no 2013. līdz 2015. gadam. Krimas okupācija notiek 2014. gadā.
https://www.youtube.com/watch?v=hGlrPYwO0zk&t=13s –
2. sērija. Par pēdējo salmiņu.
Marija Bērziņa, Ivo Briedis, Lenvija Sīle par izrādi “Pēdējais salmiņš” Karā starp konvencionālo un netradicionālo medicīnu uzvarētāju nav, jo “frontes līnija” vijas cauri ikvienam, kurš saskaras ar jautājumu “būt vai nebūt”. To, kurā pusē nostājies tu pats, nav nemaz tik viegli saprast. Dzīvē ir situācijas, kad cilvēks kā slīcējs ir gatavs ķerties pie jebkā, pie pēdējā salmiņa, un “salmiņu” piedāvājumu mūsdienās netrūkst. Tējiņas, masāža, hipnoze, dēles un vardes, lūgšanas un buramvārdi, vai mūsu izrādes harizmātiskā dziednieka Voldemāra (viņa prototips ir odiozais krievu izgudrotājs Ivans Kuzņecovs) izgatavotais adatu tepiķītis. Tas, vai šie brīnumlīdzekļi patiešām glābj, vai arī tā ir laimīga sakritība, bet varbūt tikai placebo efekts, vai pat kaitējums, pagaidām neteiksim, taču viens ir skaidrs – lai gan tas ir smieklīgi, tas ir ļoti nopietni. Dziednieku tēliem ir prototipi
https://www.youtube.com/watch?v=6M7aMnhfUfs&t=8s –
1. sērija Saruna par izrādi “Katls”, bet ne tikai par to.
Ināra Slucka un Dāvis Sīmanis par izrādi “Katls” Ievērojamā latviešu kinorežisora, ironiskā nomaļnieka Aivara Freimaņa pirmais un vienīgais romāns beidzas ar šādiem vārdiem: “..varbūt ierakumi neizzūd tāpēc, ka varētu būt vajadzīgi vēl kādreiz?” Viņa romāna lappusēs Kurzemes lībiešu krastā pēdējā kara gadā un pirmajos pēckara gados sastopas vienkāršs lībiešu zvejnieka dēls Ingus Zutis un… jaunā dzīve. Ingus kā cīņas līdzekli izvēlas anonīmu zīmīšu rakstīšanu, lai notikumi risinātos tā, kā vēlas viņš. Viņa draugi – nē. Vai notikušo mēs varam atcelt kā nebijušu, ja atrodam tam attaisnojumu? Izrādē tiek izmantoti fragmenti no dokumentālās filmas “Krasts” (1963), režisors Aivars Freimanis.