X paaudze – 2. epizode. Arhīvs

Daina Plūme

Krāsains ceturtdienas vakara prieks, kas jo lielāks nu jau divu spēlētāju saspēles dēļ, un arī tāpēc, ka atkal "pavedināja" uz grāmatas izlasīšanu. Un "reklāmas pauzes" šoreiz tik skaisti noformētas! Klēras vēlme "iztukšot smadzenes un lasīt grāmatas" tik tuva un pazīstama, savukārt jautājums "vai mēs varam sačakarēt sauli?" liek aizdomāties gan izrādes, gan arī pēc tam sarunu laikā. Un kur nu vēl superīgās Klēras radinieku sarunas tik daudzveidīgās balsīs! Domāju, ka šī varētu veidoties par paliekošu vērtību, kā iespējams reizēm baudīt teātra mākslu (jā, patiesi, es "gāju uz teātri" un šo stundu nebiju citiem pieejama...), turklāt vēl ar tādu ekstru kā sarunas ar radošo komandu.It visi viņu paustie viedokļi pārdomājami, un vēl tā iespēja skatīties acīs stāstītājam, kur taču gan spēles emocijas, gan pārdomas ieraugāmas... P.S. Varbūt kādreiz kādas tiešrunas varētu noturēt arī ar citām komandām, piemēram, audiogrāmatu ielasītājiem vai kraukļu pulciņu - tāpat par sajūtām, procesu u.tml. Paldies par nerimstošu garu un interesantiem meklējumiem, ka nesnaužat, bet turpināt priecēt savus skatītājus! :)