Trīs māsas. Refleksija

Antons Čehovs

“Paies laiks, un mēs aiziesim nebūtībā, mūs aizmirsīs, aizmirsīs mūsu sejas, balsis, cik mēs bijām, bet mūsu ciešanas pārvērtīsies par prieku tiem, kas dzīvos pēc mums”, ar šiem Olgas vārdiem izskan Čehova nemirstīgās “Trīs māsas”, kas teātrī tiek spēlētas jau vairāk nekā simts gadus. Vai viņu ciešanas ir pārvērtušās mūsu priekā?

Izrādes ilgums

3 h

Lielā zāle

Pirmizrāde

2017. gada 12. Oktobris

Mākslinieciskā grupa

KOSTĪMU MĀKSLINIECE

Rūta Kuplā

PRODUCENTE

Linda Helviga

SCENOGRĀFI

Vladislavs Nastavševs, Artūrs Arnis

GAISMU MĀKSLINIEKS

Oskars Pauliņš

TULKOJUMS

Edīte Tišheizere

Lomās

Andrejs Prozorovs

Mārcis Maņjakovs

Natālija, viņa līgava

Zane Jančevska

Anfisa, aukle

Astrīda Kairiša

Aleksandrs Veršiņins, pulkvedis, baterijas komandieris

Kaspars Zvīgulis

Nikolajs Tuzenbahs, barons, poručiks

Arturs Krūzkops

Fjodors Kuligins, ģimnāzijas skolotājs, Mašas vīrs

Egils Melbārdis

Ivans Čebutikins, kara ārsts

Juris Hiršs

Vasilijs Soļonijs, štābkapteinis

Kaspars Dumburs

Feraponts, zemstes pārvaldes sargs

Ģirts Jakovļevs

Aleksejs Fedotiks, podporučiks

Romāns Bargais

Vladimirs Rodē, podporučiks

Kristaps Ķeselis

Ielu muzikanti

Raimonds Celms, Artis Drozdovs, Valdis Zilveris

Atsauksmes

Video

Galerija