Spēlējam Strindbergu

Trīs cilvēki slēgtā telpā un mīlestība un naids kopā ar viņiem, mirkli pirms iestājas nakts. Tāda ir pirmā pozīcija “nāves dejai”, ko režisors Pēteris Krilovs piedāvās izdejot ar ironisku vieglumu. Par spīti tam, ka mūs agri vai vēlu gaida satikšanās ar nakti, “jāsitas ar rokām un kājām uz visām pusēm, cik vien tavā graustā vēl jaudas, pat ja viss, kas no mums paliks pāri, būs ķerra mēslu vienai dārza dobei.”