Stāsts par cilvēka attiecībām ar Dievu, un vienlaikus stāsts par Krieviju. Mainās laiks, bet Krievija mainīties nespēj. Arī par to rakstīja Dostojevskis, kuram rūpēja valsts liktenis.
Katrs no mums gribētu sazvanīt Dievu un aprunāties, un mūsu dzīve – noliedzam to vai nē – ir saruna ar Dievu. Protams, ja mēs gribam, mēs to varam saukt arī par sarunu ar savu sirdsapziņu, bet izrādē tas tomēr ir Dievs, ar ko cilvēks runā.
