“#DiToo” stāsta par dvīņu māsas piedzīvojumiem Papēžu Ķoņciemā – mazā apdzīvotā vietā Kurzemes jūrmalā, kuras iemītniekiem kopš postošās vētras 1967. gadā, kad jūra pilnībā saplūda ar ezeru, piemīt spējas dzīvot vienlaikus vairākos paralēlos kosmosos un iespējamās vēsturēs. Laika gaitā māsa pamet ciemu. Sastapšanās ar pasaulē valdošajiem priekšstatiem par sievietes seksualitāti raisa pārpratumus un neveiklas situācijas, arī atgriezties dzimtajā ciemā vairs nav iespējams. Vai māsa zina, ko darīt tagad?
Izrāde - piedzīvojums, par kuru sajūtas nu jau divus mēnešus kā "nosēdinātas" (kamēr šai vietā atsauksmju sadaļa parādījās...), kas manī raisīja tiklab vēsturisku, kā sadzīvisku norišu pārdomāšanu. Iespējams, katram no mums, bet varbūt arī tikai kādos īpašos mirkļos atsevišķiem “izredzētajiem” IR GAN sava dvīņumāsa vai dvīņubrālis, kas mums ko atklāj, aizliedz, pamāca, pasargā vai vienkārši IR visdažādākajos veidos un izpausmēs. Protams, mazliet uz asaru un savas dzīves “preparēšanu” pavilka vārdi par to, kuram jāsēž mājās ar slimiem bērniem, kamēr “šī” dauzās apkārt, bet tikpat sirsnīgi iespiedās ikvienā dvēseles spraudziņā tas, ka ikvienam vajag savu cilvēku, kas patur matus, kad tev ir slikti... Un tad tie īpašie izteicieni par kokteili, kas garšo pēc roņa, par to, ko paslēpt zem beigtas lapsas, lai neviens neatrod, par to, kas ir "sarkanā grāmata" mūsu dzīvē - atkal kas tāds, ko "aizņemties"... Un viena epizode manā prātā sasauca domu, ka mākslinieks savā radīšanas procesā ir tik kails un pakļauts visiem “vējiem”, bet pēc tam – arī visdažādākajiem lietiem un pat samazgām, ar ko tiek apliets gan pats cilvēks, gan viņa paveiktais, īpaši pat neiedziļinoties tajā, ko tad viņš gribējis mums pavēstīt. Un tad, kad lietus pāri, noslaukās, noskurinās, izgriež to “zampu” no kleitas stērbeles, un dodas atkal tālāk stāstīt savu stāstu no jauna, ar cerību, ka tiks uzklausīts un saprasts, vai varbūt kādam palīdzēs tas, ko būs vēlējies paust... Tāpēc gribas novēlēt, lai teātra gājēji censtos iedziļināties redzētajā un piedzīvotajā, lai katram kas īpašs iekristu sirdī un prātā! Paldies Ditai un Kasparam par šo notikumu!
