Viktora Igo romāna galvenā tēma iet cauri laikiem un laikmetiem – spēt atšķirt patiesu gaismu no maldugunīm. Aiz ārēja kropluma bieži nepamanām pilnīgu un absolūtu dvēseli, savukārt aiz perfektas ārējās “čaulas” var slēpties izkropļota un briesmīga. “Būtiskais nav acīm saredzams, patiesi mēs redzam tikai ar sirdi…”
Imanta Kalniņa un Vika dziesmu cikls ir tapis jau aizvadītā gadsimta 70. gados, toreiz diemžēl izrāde līdz galam netika iestudēta, taču dziesmas uzsāka pašas savu dzīvi un viena no tām ir pat folklorizējusies.
