Mēs neesam tikai mēs, mēs dzīvojam un topam citiem līdzās. Vairāku gadsimtu garumā – līdzās vācbaltiešiem, aizgūstot viņu dziesmas un daudz ko citu. Retrospekcija no Aurela fon Heidenkamfa bērnības līdz 1939. gadam, kad vācbaltieši steigā bija spiesti aizbraukt no savas dzimtenes Latvijas, dos iespēju iepazīt vairāku muižu ļaudis un viņu likteņus. Tomēr pirmām kārtām ļaus ieraudzīt Latviju un tās lauku ainavu no vācbaltiešu skatu punkta. No nogrimušas un izzudušas Atlantīdas skatu punkta.
English synopsis of the play available here: Baltic Ring
Mani uzrunāja dramaturģija. Mēs pārāk reti runāja par to, kas mums nav ērti - vācbaltieši, SS latviešu leģions, ČEKAs darbinieki u.c. Tomēr arī tā ir mūsu vēsture. Vai es tādēļ mazāk lepotos ar latvietību? Nē, jo man būtu pārdomātas atbildes uz jautājumu kāpēc, kā un kas. Šī izrāde tieši rosina meklēt atbildes uz to, kas vēl nav skaidrs. Režijas gan šoreiz lika vilties. Nebija nekā tāda, ko Kairišs jau nedarītu, bet varbūt arī tā ir sava veida firmas zīme (lasīt kvalitātes)? Vietām par garu. Vāgnera dēļ vai režijas, labs jautājums. Kopumā -iesaku, ja zināt Kairišu, vēsture nav sveša un esat gatavs...domāt, sajust....
Ingrīda
Nepatika.! Gaidīju pilnīgi ko citu!
Anita, Guntis
Bravo režisoram un aktieriem, visiem, kas piedalījušies izrādes tapšanā! Izlasījām grāmatu. Domāju, kā to visu satilpinās izrādē. Izdevās. Paldies! (Mans vectēvs bija vācbaltietis, tādēļ vēl jo vairāk interesē šī tēma.)
Vēl jau izpalika Miška, bet tik apjomīgu darbu visu jau nevar parādīt, protams, trijās stundās.
Kristīne
Garlaicīga, sausa izrāde. Ievads gauss, nav izprotams. Stāsts, kas neaizrauj, iemidzina. Pirmo reizi mūžā nepacietīgi gaidīju starpbrīdi, lai dotos prom. Un es nebiju vienīgā...
Inga
Fantastiska izrāde! Milzīgs paldies, iešu atkārtoti! Spēcīgas sajūtas visai nedēļai!
Aleksandrs
"Bez kungiem!"
Kad uzzināju par V. Kairiša izrādi, uzreiz nolēmu, ka došos. Tā laikam bija tāda kā vēlme to, kas uz papīra redzēt "dzīvajā", vai arī prieks par to, ka, ir beidzot kāds, kurš uzdrošinās, vai vismaz saņemas, baltvāciešus [vācbaltiešus] uzskatāmi parādīt kā mūsu, latviešu, pamatlicējus.
Jau ilgāku laiku esmu pieķēries Zigfrīda fon Fēgezaka darbam "Baltiešu gredzens". Lai gan, manuprāt, var just, ka Fēgezaks ir vēsturnieks ne literāts, viņa talantīgā spēja ievērot un pierakstīt sīkumus ir un paliek apbrīnas vērta. Tā atklāj mūsu senču izcelšanos, ņemot vērā vēsturisko un sadzīvisko aspektu mijiedarbību.
Diemžēl scenogrāfijā kaut kas pietrūka, to uzreiz nospriedu. Domāju...šūpoles, jā, pietrūka skaisti izrotātas šūpoles, kuras iederētos kopējā skatuves noformējumā, kā arī atspoguļotu darba pirmās nodaļas "Gaujas zelts" idillisko noskaņu. Taču otrā cēliena beigu dekorāciju nomaiņa bija ārkārtīgi izjusta un pārdomāta.
Starpbrīža laikā ievēroju, ka mani mākslas līdzbaudītāji, sabozušies skatītāji, murminādami par izrādes garumu un, nesaprazdami saturu, ielīduši savos mēteļos veltīja īgnus skatienus darbiniekiem un pameta teātri, lai kalpotu sev ne izrādes "kungiem". Tādēļ iesaku - pirms iešanas uz izrādi noteikti iepazīties ar Z. fon Fēgezaka darbu, lai uzvedums būtu saprotams un baudāms. Domāju, ka pietiks arī tad, ja tiks izlasīta tikai programmiņa.
Liels paldies visiem aktieriem, režisoram un pianistam!
Diāna Nemme-Dubinska
Traki, patiešām traki kā tika izniekots mans laiks. Teātri apmeklēju samērā bieži un nekad vēl nebiju bijusi izrādē, kur var dzirdēt krācošus cilvēkus jau pēc pirmajām 15 minūtēm. Es pati nekad vēl nebiju iemigusi izrādes laikā, bet man šoreiz gadījās! Bija ļoti grūti sagaidīt starpbrīdi, kad beidzot varēju pamest teātri.
Edīte
Skumji, ka Latvijai tik nozīmīga tēma atkal tiek izmantota, lai izpaustos režisora Kairiša ambīcijas. Pārliecinājos, ka saturs vairāk interesē vecāka gadagājuma publiku, kuriem grūti izsekot Kairiša versijai. Arī mani tieši personīgi skar šī tēma, taču izrāde sagādāja vilšanos tieši režijas dēļ. Žēl mūsu labo aktieru! Vēl pretenzijas par skaņas kvalitāti. Brīžiem mūzika tik spalga! Arī aktieru balsis nedabīgas. Atkal kādu laiku nebūs vēlēšanās apmeklēt teātri.
Anna
brīdī, kad aktieris sāk tēlot vairākus personāžus, sāk pazust orientieri un, kad cēliena beigās parādījās Doveikas attēlotais varonis, viss sajuka pavisam un kļuva tik lēns un garlaicīgs. 2 cēliens atgrieza interesi, bet atkal daži mainīgie tēli tā arī palika neskaidri. Kaut kas līdz galam nav sarežisēts-par daudz visa kā salikts
Ārija
Izrāde-murgs. Kaut gan aktieri vārtās pa zemi, ceļas augšā no pazemes, spēlējas ar kroplām lellēm- ir garlaicīgi, pietiek ar 1. cēlienu... Jāizlasa Fēgezaka darbs.
Jānis
Kārtējais Kairiša anti-šedevrs. Izrādes melanholiski apātiskais ritms vairākas reizes liek apsvērt iespēju celties un doties prom.
Rita Graubiņa
Vai nevarētu arī kādas izrādes ielikt dienā, ne tikai vakarā,3 stundas izrāde vakarā ,ja dzīvo Pierīgā,tad nevar apmēklēt teātri. Gribētu noskatīties "Baltiešu gredzens", bet visas izrādes tikai vakarā.Ar cieņu.
Ilze
Pliekana, gausa izrāde. Pirmoreiz tik ļoti gaidīju starpbrīdi, lai aizietu. 1. Cēliens: 1.st 45 min. !!! Tērpi gan skaisti.
Dace
Režija, scenogrāfija, mūzika rada pārpasaulīgu noskaņu un rosina pārdomas zudušo laiku meklējot un nezūdošo kultūras un vēstures mantojumu atklājot no jauna. Aktieri, protams, ir mūsu zelts. Paldies!
DainaPlūme
Visas izrādes garumā spēcīga bērnības atmiņu sajūta un tai līdzās - sāpes par zaudēto, nenovēršamo, to, kas jāpamet, jāatdod citiem. Aktieru grims ļoti paspilgtina šo sajūtu, jo šķiet, ka tēli kā nākuši no sapņa - tik pazīstami un reizē sveši. Jaunieši tik patiesi savā maksimālismā - gan pozitīvajā ar cerību uz visu labu, gan negatīvajā, ka te jau nekā nav un nebūs. Sirsnība, kas staro no vecā kalpa Kārļa Ulda Dumpja veidolā, šķiet, apņem it visus uz skatuves un zālē. Savukārt doktora Spalviņa tik ļoti žēl, jo nevarība biznesā, klibā kāja un nervozās izpausmes tik ļoti kontrastē ar vēlmi saglabāt, pasargāt to, ko viņš redzējis kā mazs zēns, un kas tagad pieder viņam. Cik bieži dzīvē ir tā, ka cilvēki, kas paši piedzīvojuši lielas sāpes, ir labvēlīgi pret citiem, prot iedziļināties un rūpēties - kā Barbeles un Heinca kāzu ainā ar rozēm un vēsti par māju. Paldies par aicinājumu uz vēsturnieku komentāru - tas gan kliedēja dažus stereotipus, gan apstiprināja dažas zināmas patiesības! Būtu jauki, ja šis komentārs rastu vietu pie izrādes apraksta, lai skatītāji, kas gatavojas izrādei, varētu ar to iepazīties. Jāpiebilst, ka šoreiz varu saprast arī tos skatītājus, kuri izrādes stāstu neizprata, jo, ja pati nebūtu izlasījusi grāmatu, arī "sapītos" tēlos un viņu attiecībās, bet tagad bija ļoti interesanti.Paldies visiem, un lai aktieriem pietiek spēka šo patiesi grūto izrādi spēlējot!
Pinta
Drausmīga izrāde. Pilnīgi nekāda. Neko neieguvu. Garlaikojos. Izniekots vakars.
Ieva
Tāds diezgan plakans tas iestudējums. Saprotu, notikumi no baltvācieša perspektīvas ir interesanti, bet tomēr - vai režisoram nevajadzētu rādīt kontekstu - nebūt jau tā saimniekošana muižās negāja tik lieliski, +1905./06. notikumi jau bija ne tikai kultūras vērtību iznīcināšana, bet arī soda ekspedīcijas, gandrīz izmaksāto zemnieku māju un zemes atņemšana utt. (iesaku noklausīties http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/siis-dienas-aciim/1906.-gads.-piekta-gada-revolucijas-atpludu-laiks-reakcijas-laik.a73807/), ko nav iespējams aizmirst 14 gadu laikā. Bet, ja nu var pieņemt nefiltrētu un nekomentētu šādu pasaules uztveri (https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/gramatas-_baltiesu-gredzens_-recenzija.-baltvacu-tetralogija-14002788), kur latvieši, kas nav "labie kalpi", parādās tikai kā slinki, neģēlīgi, nekompetenti korumpanti, tad - var jau iet, aktieri jau dara, ko var, režisora pieeju gan varētu raksturot kā "kaut kur jau redzēts". Jācer gan, ka NT neparakstīsies uz izrādēm, kur krievu klasiķu mūziku fonā tiks parādīti varonīgā sarkanā partizāna Kononova piedzīvojumi viņa (vai viņa aizstāvju) izklāstā.
Sniedze
Laikam gan 800 lappušu biezo Fēgezaka izcilo grāmatu nav iespējams ietilpināt divos cēlienos... Tēma - aktuāla, aktieru spēle lieliska, bet kopumā palika iespaids par depresīvu, garlaicīgu izrādi. Tā "ņemšanās" pa melno zemi par daudz. Skatītāji starpbrīdī žāvājās, mani bērni ar grūtībām izturēja līdz izrādes beigām. Kāpēc izrādes veidotāji neatvēlēja vairāk līdzekļus scenogrāfijai...?
Gunta
Paldies! Ļoti laba izrāde! Iesaku - skatīties, klausīties, domāt!
Līga
Man bija sajūta, ka režisora mērķis nebija stāsts par baltvāciešiem, bet par mums, par 90.gadiem kā nopostījām to, kas mums bija, par krievvalodīgajiem, kas nevēlās mācīties latviešu valodu, par mūsu mazās tautas problēmu vienmēr ļaut kādam uz mums uzkundzēties...bija labi, man patika.
Lelles mazliet samudžina sižetu, diemžēl jaunieši,kas bija kopā ar mani nespēja uztvert domu ...
Abc
Žēl, ka pirms iestudēšanas nepiesaistīja kādu vēsturnieku, vācbaltiešu vēstures un literatūras ekspertu. Sanācis kaut kas nesaprotams...
Inita Saulīte - Zandere
"Baltiešu gredzens" ir jāredz! Manuprāt, pēdējā laika izcilākā izrāde. Milzīgs paldies režisoram un scenogrāfam Viesturam Kairišam un visai Latvijas Nacionālais teātris komandai! Tik daudzslāņaini un vienlaicīgi tieši, vizuāli un muzikāli skaisti, asprātīgi un smeldzīgi. Brīnišķīgi aktierdarbi! Viens gan - uz šo izrādi nevajadzētu iet kā baltai lapai. Ja nekas nav dzirdēts par vācbaltiešu likteni 1905.,1919., 1920. un 1939.gadā, ir vērts pirms izrādes vismaz izlasīt programmiņu! Citādi vismaz sākumā būs grūti uztvert šo dažādu laiku epizožu mozaīku. Programmiņa ir izcila - gan daudz izziņas materiāla, gan brīnišķīgas senās fotogrāfijas. Ar cieņu paklanos.
Kitija Balcare (no Twitter)
Elegants skatiens atpakaļskata vēstures spogulī @teatris #BaltiešuGredzens. Sakņu arheoloģija un skatupunktu sadursmes, zemei putot zem kājām.
Ginta
Ļoti skaista, gudra izrāde, emocionāls pārdzīvojums. Tērpi, mūzika un brīnišķīgi aktieri, un Uldis Dumpis, un lelles, zeme... Sirsnīgi pateicos!
Dina
Paldies režisoram, aktieriem! Izrāde ļoti spēcīga. 100. dzimšanas cienīgs mākslas darbs.
Vanda
Noskatījos. Garlaikojas. Žēl aktieru. Lelles radīja nelabu sajūtu. Doma skaidra. Vecbaltieša stāsts pa kripatai. Bet kam tas paredzēts? Režisoram un kritiķiem? Nez cik ilgi noturēsies..
Dace
Cienījamais režisors programmiņā ierakstījis "Viņi bija daļa no mums.". Pirmavota autors, gan ne šajā darbā, uzsver, ka - nē. Pretrunas bija un ir. Viss ir daudz nopietnāk, nekā leļļu teātrī.. Dramatizējums gan ir izdevies, un tas noteikti bija grūti.. Varbūt, varēja vairāk tieši vāciskā, jo izrāde tikpat labi var būt par jebkuru citu valsti, kaut arī skan Vāgners
a
Kristaps Skujiņš (no Twitter)
Un uz @teatris Baltiešu gredzens vedīšu savus ārzemju draugus (ja man tādu būtu), lai parādītu Latviešu teātra smalkumu, grāciju un vērienīgumu. Viss līdz pēdējai detaļai pārdomāts. Viesturs Kairišs, Viesturs Kairišs un Viesturs Kairišs.
Annasofija (no Twitter)
Cik svētīgi,ka Kairišs iestudē izrādes,kas liek domāt! @teatris “Baltiešu gredzens” apstādina laiku un ļauj izdzīvot vairāku cilvēku stāstu(un sasodīti trāpīgi izteicieni par mūsdienām!).Likās,ka skatos pasaules līmeņa iestudējumu!Paldies!
Anete Apsīte (no Twitter)
Paldies Viesturam Kairišam un ansamblim par Baltiešu gredzenu @teatris! Cilvēka stāsts vēstures faktu padara daudz skumjāku. Ar maigām skumjām par to visu jādomā. Scenogrāfija, mūzika un @ArtursKruzkops - brīnišķīgi! Bet publikā vakar bija, šķiet, visi iespējamie klepotāji :)
Nikola Ivanova (no Twitter)
Runājot par Baltiešu gredzens @teatris ,man patika,bet Kairišs vēl priekš manis ir par sarežģītu,pagaidām neesmu vēl nevienu izrādi piedzīvojusi,lai izprastu to līdz galam,pa īstam,bet izrādi noteikti iesaku.Cepuri nost visam radošajam kolektīvam!
Lāsma Gaitniece
Paldies par iedvesmojošo, piepildīto piektdienas vakaru Latvijas Nacionālajā teātrī, skatoties izrādi "Baltiešu gredzens". Izcila mūzika un talantīgs pianists (Aldis Liepiņš). Tā bija izrāde, pēc kuras ir, par ko padomāt un aizdomāties. Paldies!
Māris Lasmanis
Paldies par saturīgu piektdienas vakaru! Lielisks režisora, muzikālā vadītāja, pianista un aktieru darbs.
Arvis Ostro (no Twitter)
Būšu no tiem, kurus sajūsmināja “Baltiešu gredzens” @teatris . Ar ritmu, ko gribas saukt par laiku. Ar vieglumu, ko gribas saukt par precizitāti līdz niansei. Ar vērienu, ko gribas saukt par vēsturi. Par ierakšanos zemē un saukausēšanos vienā gredzenā
Sarma Freiberga (no Twitter)
Ir tapusi vēl 1 spēciga V.Kairiša izrāde #BaltiešuGredzens @teatris Šī izrāde noteikti nav izklaide, prasa aktīvu koncentrēšanos līdzsekošanai, vācbaltu tēmu (salīdzinoši reti cilātu) skaroša, interesants režijas piegājiens #drāma
Kristīne Vimba (no Twitter)
#BaltiešuGredzens @teatris noteikti patiks vēstures cienītājiem un pārzinātājiem. Atšķirīgs skatījums par Latvijas vēsturi. Lielisks aktieru darbs.
Maija Pavlova (no Twitter)
Skaista, gudra un jūtīga izrāde #BaltiešuGredzens @teatris. Hip hip urā komandai, bet īpaši @ArtursKruzkops !
Agris Rīts (no Twitter)
#BaltiešuGredzens @teatris Episki, elitāri un patreiz ļoti nepieciešams latviešu nācijai, lai apzinātu visas saknes.... pat nokaltušās.
Māra
Varbūt pietiek eksperimentēt ar skatītājiem un aktieriem?
Turpmāk izvairīšos apmeklēt izrādes, kuru režisors ir Viesturs Kairišs.
Māra
Izrāde ar ļoti spēcīgu pēcgaršu, domās pie tās jāatgriežas vēl un vēl. Paldies režisoram, lieliskajam aktieru ansamblim, kostīmu māksliniecei un pianistam! Un paldies Vāgneram, kas pāri visam!!!
Linda
Ļoti un patiesi briesmīgi. Tiesa nav tik šausminoši, kā Kairiša "šedevrs" Kazimirs Un Karolīne. Aizmigu vismaz 4×!!!!!
Māra
Vai, vai vai!
Žēl skatītājus, žēl aktierus!
Žēl Nacionālo teātri!
Viestura Kairiša veidotās izrādes turpmāk droši vien vairs neapmeklēšu.
Brr...
Aija
Ieteiktu Karišam pievērsties kādai citai tēmai un neturpināt no katra notikuma izspiest globālās sēras. Kaut ko tik garlaicīgu nebiju gaidījusi... žēl.
Diāna Auziņa
Režisora Viestura Kairiša rokraksts neliek vilties. Arī “Baltiešu gredzens” ir izrāde, kurā manai dvēselei tiek piedāvāts kaut kas ļoti skaists, brīžiem kaut kas nesaprotams un vietām kaut kas – varbūt ne tik izdevies. Ļoti gribas uzteikt iestudējuma vērienīgumu un aplūkoto, iepriekš nedzirdēto un nezināmo vēsturisko tematu par vācbaltiešiem, kas kontekstā ar Latvijas un teātra simtgadi padara to visu vēl nozīmīgāku. Piesaistīja scenogrāfija, saviļņoja mūzika, acis priecēja tērpi (sevišķi skaistās dāmu kleitas). Izcila aktierspēle! Pat tie aktieri, kas citās izrādēs ir redzēti blāvāki, šoreiz bija iegājuši tēlā tik ļoti, ka gribas gluži vai teikt – loma ir atradusi savu aktieri (uzslavas vērta šajā gadījumā ir tieši Laura Siliņa Bārbeles lomā!). Nākot uz izrādi bez jebkādām priekšzināšanām par vācbaltiešiem un Zigfrīda fon Fēgezaka darbu, jāatzīst, ka sākumā bija samērā grūti izsekot, kas ir kas – kurš varonis kuram radinieks vai draugs un kad īsti ir tagadnes brīdis, bet kad notiek kavēšanās atmiņās. Sajūsmu raisīja vieglums, ar kādu izrāde veidota pat par tik drūmu vēstures lappusi kā vācbaltiešu izraidīšana no Latvijas. Ne mirkli nejutu skumjas, nosodījumu vai izmisumu, drīzāk – gaiša mīlestība pret visiem varoņiem un mīlestība varoņu starpā ir izrādes vienojošais motīvs.
Maija Bērtiņa (no Twitter)
Viesturs Kairišs liek (nevis aicina) domāt! Šovakar par to atkārtoti parliecinājos @teatris! Tas ir viens no iemesliem, kāpēc man patīk teātris un Kairišs. #BaltiešuGredzens
I.
Apsveicami, ka Nacionālais teātris izveidojis izrādi par vācbaltiešiem!
