Kategorijā “Teātris” balvu saņēma Elmāra Seņkova “Pūt, vējiņi” Latvijas Nacionālajā teātrī.
“Visi nominanti un uzvarētāji ir spoži kultūras projekti, kas visvairāk spējuši uzrunāt auditoriju,” uzsver apbalvojuma žūrijas locekle, LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle. “Rezultāti ir gaidīti un reizē – negaidīti,” viņa atzīst, “no gaidītajiem, protams, Dziesmu un deju svētki! Vai, piemēram, spēcīgie, vēsturiskās zīmēs balstītie Raiņa “Pūt, vējiņi!” Nacionālajā teātrī. Tomēr ir arī pārsteigumi, pie kuriem es ierindotu gan Ievas Jurjānes smalko un emocionālo izstādi “GALS & SĀKUMS”, gan mūsu pirmās “Kultūrvietas” – autobusu pieturas “Šķieneri” panākumus”.
Ceremonija, kas jau kļuvusi par nozīmīgu notikumu Latvijas kultūras dzīvē, notika jau astoto gadu. “Kilograms kultūras” starp citiem kultūras notikumu apbalvojumiem izceļas ne tikai ar to, ka ir sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāla LSM.lv – organizēts, bet arī ar to, ka galavārds pieder tieši sabiedrībai.
Raiņa “Pūt, vējiņi!” savu otro iestudējumu uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves piedzīvoja 2018. gada 13. septembrī. Režisors Elmārs Seņkovs. Scenogrāfe un vizuālās koncepcijas autore ir Monika Pormale, izrādē skan Imanta Kalniņa mūzika.
Kur slēpjas “Pūt, vējiņu” fenomens? Vai tiešām poētismā un ilgās? Rakstot lugu, Rainis ilgojās pēc Latvijas, bet mums viņa jau ir. Kas tad šodien ir šīs ilgas? Un pēc kā? Pēc Ulda muskuļu spēka, kas jādzesē dzerot? Pēc Barbas absolūtā godīguma, kas viņu iedzen Daugavā? Kāpēc šī ir populārākā Raiņa luga?
Skanot Imanta Kalniņa leģendārajai kinomūzikai, aktieri dzīvo cilvēku “audeklā” ieaudīs savu varoņu likteņus, izspēlēs Raiņa lugu kā kanonu. Paturot acu priekšā Latvijas simtgades vasaras Dziesmu un deju svētkus. Ar domu par rītdienu.
Režisors Elmārs Seņkovs: “Šī ir mana pirmā satikšanās ar Raini teātrī. Sākumā zināmais stāsts man raisīja asociācijas ar Gunāra Pieša filmu, ar mazliet naivi romantisko stāstu starp mīlniekiem. Strādājot ar lugu, “Pūt, vējiņi!” man atvērās kā liela mēroga traģēdija, kas stāsta daudz vairāk, nekā biju paredzējis. Tā liek domāt par šodienu – par mums, par mūsu kultūras mantojumu, par dziedāšanas svētkiem, par kopējo telpu, kurā mēs dzīvojam.”
“Rainim mūsu izrādē ir “uzlikts” Dziesmu un deju svētku filtrs – piederības sajūta, ko visi piedzīvo svētkos, vienalga, vai viņi piedalās vai vēro klātienē vai caur televizora un datora ekrāniem. Simtgades svētki šovasar bija fenomens. Tāds beznosacījumu prieks. Un ļoti gribas, lai šo sajūtu cilvēki gūst atkal, skatoties izrādi. Sajūtu, ka mēs esam kopā. Tā ir piederība visos līmeņos. Ne tikai kā gaidītam šī teātra skatītājam, bet piederības sajūta Rainim, arī Latvijas ļoti īpašajam simtgades gadam. Es esmu iztēlojusies, ka mēs izrādē rādām mazu daļiņu no mūsu visu lielās Latvijas un ka mēs esam kopā” – stāsta izrādes vizuālās koncepcijas autore Monika Pormale.
Lomās: Uldis – Jēkabs Reinis, Barba – Laura Siliņa, Zane – Agnese Cīrule, Anda- Madara Botmane, Māte – Lāsma Kugrēna, Didzis – Raimonds Celms, Orta – Lolita Cauka, Ciepa – Inga Misāne-Grasberga, Gatiņš – Kārlis Reijers. Izrādē būs arī aktieri Ģirts Jakovļevs, Esmeralda Ermale, Astrīda Kairiša un Uldis Dumpis.
Piedalās Tautas deju ansamblis “Līgo” (vad. Jānis Purviņš) un Tautas deju ansamblis “Teiksma” (vad. Jānis Ērglis.)
MAREUNROL’S kostīmi, horeogrāfi Jānis Purviņš un Agate Bankava, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, muzikālā noformējuma autors Toms Auniņš.
Izrādē tiek izmantotas Kurzemes novada etnogrāfisko tautas tērpu reprodukcijas no TDA “Līgo” kolekcijas.