Latvijas Republikas 13. Saeimas deputātam, Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam Ivaram Pugam.
Mēs, Latvijas Nacionālā teātra kolektīvs, pieprasām, lai Tu vienmēr atceries, ka Tava pirmā un īstā darbavieta jau kopš 1986. gada ir Latvijas Nacionālais teātris.
Šeit Tu spēri savus pirmos soļus dažāda mēroga varoņlomās, kļuvi par teātra vadošo aktieri daudzu gadu garumā, ieguvi nominācijas un balvas, nedalītu skatītāju mīlestību un pa dažam labam punam arīdzan. Šeit Tu godam liki lietā savu talantu, vīrišķīgo harismu un temperamentu, savu taisnības mīlestību, labsirdību, biedriskumu, izpalīdzību un humora izjūtu.
Šeit Tu savās lomās:
cīnījies par taisnību – to darīja Tavs Johaness Reiters (1988), Džons Proktors (1995), Jāzeps (2005)
Skats no izrādes “Salemas raganas”
mīlēji un cieti – tāds bija Tavs Atis Krasts (1989), Roberts Lokamps (1990), Aleksis (1994), Fortunio (1994), Dūdars (2002), Georgs (2004), Rišārs (2014);
Skats no izrādes “Skroderdienas Silmačos”
mierināji noskumušos, jo to prata Tavs Minhauzens (2005)
Skats no izrādes “Minhauzena precības”
iedziļinājies indivīda psihē, vispirms jau savā, kā Tavs Svidrigailovs (1994), Ivanovs (2006), Dostojevskis (2013) un Rainis (2015);
alki – jā, jāatzīst – arī pēc varas – tāds bija Tavs ķēniņš Zauls (1992), Klaudijs (1997), Ādams Brants (1997) un bīskaps Alberts (2001);
rūpējies par gara izaugsmi – Tu zini, ka tas bija galvenais Tavam Rainim (2015);
Skats no izrādes “Raiņa sapņi”
taupīji valsts un privātos līdzekļus, it kā paredzēdams pats savu tālāko karjeru – tādi bija Tavs Anrijs Pumpišs (1987 un 1991), Helmers (2005) un Pļuškins (2010);
biji īsts draugs – protams, te izņēmuma kārtā vēlreiz jāpiesauc Roberts Lokamps (1990), kā arī Atoss (1995), Endriks (2009), dziedāšana “Greizajā ratiņā”, ballītes draugu lokā un kāds brauciens uz Norvēģijas fjordiem;
Skats no izrādes “Uz neatgriešanos”
kopi latviešu valodu, jo darīji to ne tikai saviem – Ivara Pugas, bet – Raiņa, Blaumaņa, Brigaderes,
Saulieša un pasaules lielo klasiķu – Šekspīra, Čehova, Gogoļa, Misē un Dostojevska vārdiem.
Skats no izrādes “Rudens Pēterburgā”
Lai cik labi Tu justos, baltā kreklā un melnā uzvalkā soļojot pa Saeimas gaiteņiem vai kāpjot tribīnē, mēs pieprasām – piemini teātri. Tas ir Tavs.
Lai līgojam, lai svinam!
Mūsu visu vārdā,
Ieva Struka