Ilgai Hincenbergai dzimšanas diena

15. augustā Nacionālā teātra aktrisei ILGAI HINCENBERGAI 85. dzimšanas diena. Dzīves un apstākļu sakritības dēļ viņas ceļi jau krietnu laiku ved garām pašai tik nozīmīgajam teātrim. Toties mākslinieci pēc vīra, izcilā latviešu arhitekta Modra Ģelža nāves visbiežāk var sastapt Alūksnē, kur viņa pielikusi daudz pūļu, lai tiktu restaurēts viņas mantojums- vēsturiskā Palmu māja.

Ilga Hincenberga ir no tām aktrisēm, kas līdzās savam aicinājumam- teātrim, ļoti augstu ir stādījusi ģimeniskās vērtības – bijusi praktiskās dzīves balsts vīram un izaudzinājusi divus Latvijas kultūras dzīvei ievērojamas personības – arhitektu Andreju un mākslinieku Kristapu Ģelžus.

Gadu pēc Teātra fakultātes beigšanas, ko I. Hincenberga aizvadīja Jelgavas teātrī, 1953. g. viņa tiek aicināta uz toreizējo Drāmas teātri kā jauno varoņu atveidotāja. Teātra vēsture min viņas Natašu /M. Gorkija „Dibenā”/, Ošu Annu / A. Upīša „Zaļajā zemē”/, Dinu / Raiņa „Jāzepā un viņa brāļos”/, Mēriju Fitoni / M. Zīverta „Ākstā”/, Inesi / P. Pētersona „Balto torņu ēnā”/, Mariju /R. Blaumaņa”No saldenās pudeles”/, donju Urraku /P. Merimē „Sievietē- debess un elle”, Sondru /A. Dreizera „Amerikāņu traģēdijā”, lēdiju Čiltenu /O. Vailda „Ideālā vīrā”, marķīzi Čibo /A.de Misē Lorenzačo”/ …

Aktrises eksaltētais, ne vienmēr stabīlais tēlojums, pakļaušanās mirkļa iedvesmai un arī gadi viņu novirza arvien vairāk uz raksturiem un spilgtiem epizodiskiem tēliem – Inspektrisi /H. Gulbja „Aijā, žūžu, bērns kā lācis”, Skaidru Kāpostiņu /P. Putniņa „Paši pūta, paši dega”/, Virsmāsu, krustmāti Naniju, misis Vainmilleri /T. Viljamsa „Ilgu tramvajā, „Jaunības putnā ar saldo balsi” un „Vasarā un dūmos”/, Iju /V. Korostiļova „Pirosmani, Pirosmani/, Ilzi / brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laikos”…

Ilga Hincenberga savu izkopto literāro gaumi un dotības 70., 80. gados apliecināja arī pašas veidotajās koncertprogrammās, interpretējot gan Ē. Ādamsona izsmalcināto prozu, gan R. Ezeras un V. Jakobsona darbus, kā arī ar pašas komentāriem stāstītās latviešu tautas pasakas.

Un ļoti žēl, ka māksliniece savas literārās dotības, ko spilgti apliecināja viņas esejas par dažiem saviem ģērbtuves kolēģiem, nav likusi lietā, tādā „marģerzariņiskā” veidā aprakstot, teiksim, savu plaši sazaroto senču „koku’” un laiku, kurā tie dzīvojuši. Bet kas zin…

Un vēl tāds tīri sievišķīgs piesitiens- Ilgai ir lieliska vecolaiku ūdenskliņģeru recepte, kuru viņa lika lietā, kādreiz cienājot savu izcilo 3. ģērbtuvi.

Lai aktrisei arī turpmākos dzīves gadus veselība,enerģija, spēks un dzīves prieks !

Ilggadējā kolēģe Rita Melnace