Vēl saule dus,
Bet pelēks svīst jau rīts;
Tik ilgi, grūti ir viņš sagaidīts –
Bāls gaišums lēni aizņem mākoņus,
Vēl saule dus.
Vēl saule dus,
Bet tumsas baigs jau grimst,
Kas visu nakti sitās, sirds rimst.
Jau šaubas krīt, nu atlaid locekļus,
Kaut saule dus.
Vēl saule dus,
Bet drīz jau skanēs lauks,
Drīz celsies putniņi un ziedi plauks,
Tīs zelta autos saule ganiņus –
Vēl saule dus.
Latvijas Nacionālais teātris izsaka visdziļāko līdzjūtību Inārai Teterevai un visiem Borisa Tetereva tuviniekiem.