Dita ir Latvijas Nacionālā teātra aktrise kopš 2000. gada.
Dažādu aktierspēles stilu perfekta izjūta, sievišķīga intuīcija un ass prāts, fantastisks soprāns un lirisks temperaments, skatuviskais šarms un artistiskums – tas viss palīdzējis Ditai Lūriņai kļūt par vienu no vadošajām Latvijas aktrisēm, kas spēj nospēlēt dažāda rakstura varoņlomas, katrai atrodot tieši tai nepieciešamo izteiksmes veidu. Bet Dita, būdama teātra bērns un apzinoties tā kaprīzo dabu, nekurnot spēj uzmirdzēt arī epizodēs.
Balvas:
Spēlmaņu nakts 2016/2017 nominācija Gada aktrise – Elza izrādē “Sieviete”, Trīne izrādē “Trīne”
2000. gadā nominācija Labākā jaunā skatuves māksliniece par Natašas lomu diplomdarbā “Trīs māsas”. 2001. gadā “Spēlmaņu nakts” balva Labākā jaunā skatuves māksliniece par Maijas lomu (“Maija un Paija”). 2002. gadā nominācija Labākā jaunā skatuves māksliniece par Annas lomu (“Sfinksa”). 2009. gadā nominācija Gada aktrise par soloprogrammu “Sapnis par Brodveju”. 2010. gadā nominācija Gada aktrise par Antonijas lomu (“Skroderdienas Silmačos”). 2011. gadā nominācija Gada aktrise otrā plāna lomā par Dollijas lomu (“Anna Kareņina”).
Šobrīd Elza A.Upīša “Sievietē”, Trīne Blaumaņa “Trīnē”, Antonija “Skroderdienās Silmačos”, Nastasja Fiļipovna Dostojevska”Idiotā”, Sireneta M.Ivaškeviča “Tuvajā pilsētā”, Anna F.Zellera “Ak,tētīt…” u.c.
Beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursu. Teātrī ienākusi jau studiju gados 1999.g., aizrautīgi dziedot un dejojot F. Lou un A. Dž. Lernera mūzikla “Mana skaistā lēdija” masu skatos.
Izaugusi aktrises Maritas Lūriņas un režisora Valda Lūriņa ģimenē, no mazām dienām iepazinusi teātra otru pusi ar tam nepieciešamo pašaizliedzīgo darbu, nemitīgu sevis urdīšanu un pilnveidošanu, kam arī palikusi uzticīga visus šos gadus. Ditai no dabas piemīt temperaments, organika, muzikalitāte un patīkams liriski dramatisks balss tembrs, tie ir lieliskie skatuviskie dotumi, kurus viņa izkopusi līdz pilnībai, un harizma, kas staro no ikviena viņas skatuves tēla.
Jau pirmajā sezonā Dita Lūriņa par Annas Brigaderes Maijas gaišā, baltā tēla atveidojumu “Maijas un Paijas” iestudējumā tiek nosaukta “Spēlmaņu naktī” / 2001.g./ kā labākā jaunā aktrise. Savu plusu šai nominācijai pievieno arī viņas dziedošā dramatiskā loma- Mare M. Zālītes un J. Lūsēna “Indriķa hronikā”. Pēc gada atkal “Spēlmaņu nakts “ – šīs profesionālās žūrijas augstākais novērtējums – vēlreiz labākā jaunā aktrise par Finka sievas Annas tēlu M. Zālītes un J. Lūsēna “Sfinksā”.
Spēles prieks un azarts, kā arī savdabīgas raksturotājas īpašības iezīmē aktrises Ieviņu R. Blaumaņa “Skroderdienās Silmačos” / 2002.g. iestudējumā/, tad Zāru, līdz jau 2010. gada I. Rogas režijā Ditas Lūriņas sievišķīgā būtība atplaukst starojošajā Antonijā.
Ditas Lūriņas aktrises radošo biogrāfiju kaut kādā ziņā gribētos salīdzināt ar sava laika Nacionālā teātra absolūtās prīmas Veltas Līnes jaunības gadiem: viena nozīmīga dramatiska loma pēc otras un ar katru iezaigojusies kāda jaunās aktrises talanta šķautne: minēsim tikai dažas – Ievu I. Ābeles “Dzelzszālē”, Poļinu A. Ostrovska “Ienesīgajā vietā”, Baibu Raiņa “Pūt, vējiņi!”, titullomu R. Paula, J. Petera, K. Pamšes “Kerijā”, virkni lomu, kas sumējās Lāča palīdzē Alīdā Ieviņā M. Zālītes “Lācī”, Rezu R. Paula, L. Langes, I. Ābeles “Leo. Pēdējā bohēmā”, Mamajevu A. Ostrovska “Arī gudrinieks pārskatās”, Karinu A. Tamsāres “Zemē un mīlestībā. Karina un Indreks”, Reičelu Arbetnoti O. Vailda “Sievietē, kas nav uzmanības vērta “… Īpaši būtu atzīmējama Raimonda Paula sadarbība ar Ditu Lūriņu, veidojot speciālu mūziklu fragmentu programmu – izrādi “Sapnis par Brodveju”, burtiski aktrisei nenoejot no skatuves. Un šī sadarbība turpinās joprojām. Un te jāmin J. Sudrabkalna dzejas inspirētā J. Petera, R. Paula “Trubadūrs uz ēzeļa”ar Ditu Lūriņu Birutas Skujenieces lomā.
Šķiet, aktrises spējas “sievietes mīlestības paradīzes un elles loku” atveidojumam nav robežu. Ne velti par psiholoģiski ārkārtīgi sarežģītās Nastasjas Fiļipovnas atveidojumu F. Dostojevska/Nastavševa “Idiota” un Elzas lomu A. Upīša “Sieviete” iestudējumos teātra iekšējā žūrija Ditu Lūriņu vairākkārt atzinusi par izcilāko mīlētājas lomas atveidotāju, piešķirot tai Antas Klints gredzenu… Par Elzas lomu aktrise nominēta arī “Spēlmaņu nakts “balvai kā gada aktrise.
Par nopelniem Nacionālā teātra mākslinieciskā līmeņa tālākajā pilnveidošanā Ditai Lūriņai 2017. gada augustā piešķirta A. Amtmaņa- Briedīša prēmija.
