Skatītāju balsojuma rezultāti:
Izrādi var skatīties šeit: https://youtu.be/VZjoySGh3NA
Pirmais Indras Rogas režijas darbs, kurā viņa veiksmīgi apvieno konkrēto varoņu dzīves notikumus ar laikmeta raksturojumu poētiskā valodā, parādot savstarpējo mijiedarbību – kā laiks pārvērš cilvēkus un kā no atsevišķu cilvēku rīcības mainās lielākas vai mazākas kopienas kolektīvā vēsture. Tam līdzās ir vēl trešais, teātrī grūti atrisināmais “slānis” – fantāziju pasaule. Galveno varoni Džoni viņam sarežģītos brīžos pavada iedomu tēls Endriks – kaut kas starp cilvēku un rūķi, ar ko sarunāties, pie kura noskaidrot patiesību, iekšēja balss, alter ego.
Savukārt pats stāsts ir Latvijas teātrim tobrīd nezināms, jo izrādēs neaplūkots – 1939. gads, kad, sākoties karam, salūst ne tikai Eiropas karte, bet daudzu Latvijā gadsimtiem dzīvojošu baltvāciešu dzīves – Hitlers pāris nedēļu laikā liek viņiem atgriezties tēvzemē, Kārlis Ulmanis, paša gribas vadīts vai padomdevēju mudināts, māj patētiskas ardievas, radiofonā skaļi paziņojot, lai viņi, t. i., baltvācieši brauc prom uz neatgriešanos. Šajā vēsturiskajā brīdī vardarbīgi tiek pārtraukta kāda tikko dzimusi mīlestība starp Madaras Saldoveres spēlēto turīgo baltvācu meiteni Zigrīdu un Ivara Kļavinska vai Artura Krūzkopa trūcīgo, bet talantīgo Daugavgrīvas puisi Džoni, kurš nespēj doties meitenei līdzi, jo nespēj atstāt tēvu-invalīdu, kurš karojis par Latvijas neatkarību. Atstājot tēvu, viņš nodotu Latviju. Izrādes finālā Marijas Bērziņas Marlēnai Dītrihai izdziedot “Where have all the flowers gone”, visi izrādes dalībnieki viens pēc otra saļimst uz skatuves, it kā paredzēdami, kas ar viņiem notiks jau pēc pāris gadiem, kad karš atnāks līdz Latvijas teritorijai.
Ārkārtējās situācijas un publisku pasākumu rīkošanas ierobežojumu dēļ skatītāji šobrīd nevar apmeklēt teātri, tāpēc Latvijas Nacionālais teātris piedāvā savas izrādes skatīties virtuāli, izbaudot arī atraktīvu iespēju izvēlēties, kuru no Nacionālā teātra izrādēm konkrētajā vakarā skatīties.
Trešdienās Latvijas Nacionālā teātra sociālo tīklu kontos būs iespēja balsot par vienu no divām piedāvātajām nedēļas izrādēm un skatītāji varēs iepazīties arī ar izrāžu aprakstiem, fotogrāfijām un fragmentiem. Tā izrāde, kuru skatītāji būs izvēlējušies, teātra YouTube kanālā tiks ievietota piektdienu vakaros ierastajā izrāžu sākuma laikā plkst. 19.00. Izrādi būs iespēja noskatīties līdz svētdienas vakaram, plkst. 23.59.
Šobrīd teātris ir atlasījis un sagatavojis publiskošanai 10 pēdējo desmitgažu izrādes, kas katra savā veidā ir ievērojama un nozīmīga teātra vēsturē. Starp tām ir “Mirušās dvēseles” Kirila Serebreņņikova režijā, Raimonda Paula muzikālā izrāde “Kerija. Retrospekcija”, liriski smeldzīgais Gunāra Janovska stāsts “Uz neatgriešanos…” un citas. Šīs izrādes tiks publiskotas saskaņā ar AKKA/LAA speciāli šim gadījumam izsniegtām licencēm, un pēc izrāžu publiskošanas teātris norēķināsies atbilstoši izcenojumam.
Nacionālais teātris tāpat kā lielākā daļa kultūras iestāžu šajā periodā cenšas palīdzēt skatītājiem atrast saites uz interneta vidē jau esošajiem izrāžu video un audio ierakstiem. Labu iestudējumu ieraksti ir LTV raidījuma “Teātris.zip” īpašajā izlasē, necerēti daudz senu lielisku izrāžu ar mūsu leģendāro aktieru balss ierakstiem ir Latvijas Radio Radioteātra arhīvā, savukārt atraktīvi pēdējo gadu LMT Jaunās zāles izrāžu ieraksti ir atrodami LMT Straumē.
Latvijas Nacionālā teātra sociālo tīklu kontiem seko un aktīvi iesaistās vairāk nekā 70 tūkstoši skatītāju. Populārākie no tiem ir Facebook ar 24 000 sekotāju, Twitter ar 20 000 un Instagram ar 11 600.
Foto Gunārs Janaitis