Šajā smagajā pašizolācijas laikā pēkšņi mūžības slieksni pārkāpusi gaiša personība, mūsu teātrim ļoti tuvs cilvēks, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja mākslas eksperte MARGITA MANTIŅA.
Jau ilgus gadus viņa bija Nacionālā un Liepājas teātru kuratore, kuras pārziņā bija šo teātru darbības, ja tā var teikt, dokumentēšana, vēsturisko liecību apstrāde, spilgtām mākslas personībām veltītu piemiņas pasākumu un izstāžu organizēšana.
Kā spoža viņas zināšanu, erudīcijas un mīlestības lieciniece vēl pavisam nesen bija apskatāma Latvijas Nacionālā teātra simtgadei veltītā vērienīgā izstāde Teātra muzejā. Tikai viņa un muzeja darbinieki zina, cik daudz laika un darba ieguldīts materiāla atlasē. Viens vienīgs Alfrēda Jaunušana apbružātais portfelis ko tik neizteica un nesimbolizēja. Laikmeta liecinieks!
Apmeklētājs jau redz tikai aisberga mirdzošo, saules-prožektoru apspīdēto daļu…
Latvijas valsts vēl paspēja pateikt savu paldies nu jau par mūža veikumu ar Atzinības krustu.
Margita mēdza uzsvērt savu piederību īpašajai muzejnieku brālībai, kur nav pieņemts kaut ko darīt uz puskāju, ar ko tik bieži šodien tiekam šokēti no tiem rakstītājiem, kas spieto ap teātra aprindām, savu paviršību attaisnojot ar izmestu – kāda starpība, tāds datums vai šāds, tāda loma vai šāda…
Margita nekad neaizmirsa savu skolotāju ne tikai vakara vidusskolā, bet arī ievadītāju muzeja darbā – Līviju Volkovu. Jā, viņai bija uz ko tiekties.
No vienkāršas, zinātkāras, vitālas Latgales meitenes viņa izveidojās par kultūras personību, gaidītu daudzos ar izcilām teātru personībām saistītos muzejos, savā laikā iekārtojot tur saistošas izstādes.
Kā Nacionālā teātra cilvēku, īpaša draudzība viņu saistīja ar Valles Zvanītāju Bukām – brāļiem Amtmaņiem veltīto māju-muzeju, kura pirmsākumos 80. gadu vidū viņa pat mēroja tālo ceļu sabiedriskajā transportā, lai nedēļas nogalēs vadītu ekskursijas.
Tajā viņas aiziešanas naktī uz galda dzīvoklītī bija sagūluši apstrādei atvestie Elzas Radziņas “papīri”…
Margita teātrī bija savs cilvēks. To pašu teiks liepājnieki, kuri, to apliecinot, uz viņas 75 gadu jubileju bija ieradušies kuplā skaitā ar dziedošajām “Atštauku” sievām…
Atvadoties no Tevis, apsolām, ka tad, kad varēs atkal sanākt kopā, mēs atradīsim brīdi, lai ļautos gaišo atmiņu starojumam.
Tava draudzene Nacionālajā Rita Melnace
Lindas Ģībietes foto