Šodien, 19.oktobrī, klātesot kultūras ministrei Dacei Melbārdei, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam Andrim Amerikam, Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājam Oļegam Burovam, Latvijas Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim, LMT prezidentam Jurim Bindem un būvniecības kompānijas “VELVE” valdes priekšsēdētājam Aināram Leitēnam, durvis saviem skatītājiem atvēra jaunā Latvijas Nacionālā teātra ēkas piebūve. Turpmāk teātra skatītājiem ieeja LMT Jaunajā zālē būs no pilsētas kanāla puses.
„Latvijas Nacionālais teātris ieņem ļoti nozīmīgu vietu mūsu valsts veidošanās stāstā un esmu gandarīta, ka remontdarbi ir pabeigti jau šogad, lai varētu daudzveidīgos pasākumos šeit atzīmēt Latvijas valsts simtgadi,” atklāšanas pasākumā uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks atklāšanas pasākumā uzsvēra: „Mēs pārāk maz ikdienā uzsveram pozitīvas lietas, bet šodien mēs atklājam vietu, kur radīsies ne tikai pozitīva domāšana, bet būs iespēja garīgi savu domāšanu uzlādēt. Tas bija mūsu pašcieņas jautājums, sagaidot valsts simtgadi, atjaunot Latvijas Nacionālā teātra ēku – vietu, kur ir dzimusi mūsu valsts. Un Rīgas pilsētas pašvaldībai ir patiess gandarījums, ka sabiedrībai nozīmīgas celtnes tiek atjaunotas, pateicoties lieliskai sadarbībai ar Kultūras ministriju un tās pakļautības iestādēm.”
Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis: “Man ir milzu prieks, ka šī skaistā piebūve ir tapusi un ka tā ļoti patīk mūsu aktieriem un teātra darbiniekiem, ceru, ka priecāsies arī skatītāji.”
“Atskatoties uz līdz šim sasniegto un paveikto, man ir gandarījums, ka LMT kā Latvijas Nacionālā teātra ilggadējs atbalstītājs varējis būt līdzās ne tikai teātra, bet arī jauno mākslinieku izaugsmē. Līdz ar LMT Jaunās zāles atklāšanu godam tiek gaidīta ne tikai valsts simtgade, bet arī teātra simtā sezona. Turklāt, lai spētu priecēt un pulcēt vēl plašāku mākslas cienītāju loku, pēc veiktās pārbūves teātris kļuvis pieejamāks. Novēlu, lai pārmaiņas telpā nes jaunu elpu radošai iedvesmai un jauniem sasniegumiem!” zāles atklāšanā teica LMT prezidents Juris Binde.
“Lai Latvijas Nacionālā teātra ēkai nodrošinātu vides pieejamību, šovasar pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma tika izbūvēta trīs stāvu jauna piebūve ar kopējo platību gandrīz 203 kvadrātmetri. Piebūve tika būvēta pilsētas kanāla pusē, lai radītu skatītāju ieeju arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem teātra jaunajā zālē, kā arī, lai nodrošinātu skatītāju evakuāciju no jaunās zāles un nepieciešamās palīgtelpas,” klātesošos informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Piebūves fasāde ir analoga jau esošajai teātra piebūvei un tās apdarē tika izmantoti atbilstoši apdares materiāli un krāsu toņi. Ir atjaunots arī esošais piebraucamā ceļa un ietves asfaltbetona segums 990 kvadrātmetru platībā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz jaunajai piebūvei un gar ēku izveidotas jaunas teātra darbinieku autostāvvietas.
Jaunās piebūves platība ir 203 kvadrātmetri un tās pirmajā stāvā atrodas ieeja, vestibils, lifts cilvēkiem ar īpašam vajadzībām, garderobe, kāpņu telpa un vēdināšanas kamera. Otrajā stāvā ir halle, kafejnīca ar skatu uz pilsētas kanālu, tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem un kāpņu telpa, savukārt trešajā stāvā – halle, tualetes, divas skatītāju zāles palīgtelpas un kāpņu telpa ar ieeju skatītāju zālē. Stikla fasādes kopējais laukums ir 141 kvadrātmetrs, tai skaitā otrā stāva bīdāmā stikla ārsiena.
Latvijas Nacionālā teātra ēkas fasādes atjaunošanas un piebūves celtniecības darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veica būvniecības kompānija “Velve”. Kopumā ēkas piebūves celtniecības, fasādes atjaunošanas un labiekārtošanas darbu izmaksas ir 1,08 miljoni eiro.
Pēc jaunās piebūves atklāšanas pasākuma uz pirmo sanāksmi sanāca arī komisija, kura izveidota, lai izvērtētu simtgades vides objektus, ko iecerēts izvietot alejā pie Latvijas Nacionālā teātra. Komisijā darbojas Rīgas domes Īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks Juris Dambis, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aleksejs Naumovs, Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Rihards Rusins un Arhitektu nodaļas vadītāja Arta Goldberga. Komisijas darbā kā eksperte ir piesaistīta arī mākslas zinātniece Helēna Demakova. Simtgades aleju plānots izveidot līdz nākamā gada vasarai.
Kristapa Kalna foto