Kad Latvijas Nacionālā teātra pirmajam režisoram Alfrēdam Amtmanim-Briedītim 1985. gadā apritēja simtā gadskārta, viņa dzimtā Valles pagasta vadība nolēma iemūžināt režisora un aktiera piemiņu, reizi divos gados piešķirot Amtmaņa-Briedīša prēmiju diviem Nacionālā teātra māksliniekiem, kas vai nu iestudējuši latviešu autora darbu vai tajā spoži nospēlējuši kādu lomu. Prēmija izrādījās ilgdzīvotāja un šobrīd uzskatāma par senāko apbalvojumu, kādu aktieri var saņemt. Tiesa, tikai Nacionālā teātra aktieri…
Ar laiku robežas apbalvojuma piešķiršanai ir paplašinājušās, un vallieši savu balvu piešķir gan par spožu aktierdarbu, gan par teātrim atdotu mūžu, tomēr uzsvars ir uz to pirmo. Un tā 2021. gada 5. augustā, tieši režisora dzimšanas dienā Valles Zvanītāju Bukās – tā sauc Amtmaņa-Briedīša dzimtas mājas, kurās iekārtots viņa memoriālais muzejs – atkal sapulcējās Nacionālā teātra ļaudis un tika pasniegtas divas prēmijas – pirmo saņēma Evija Krūze, kas pēdējo sezonu laikā nospēlējusi vairākas skaistas lomas, no kurām vismaz pāris publika vēl nemaz nav īsti redzējusi, proti – Lidiju izrādē “Perfektā teikuma nāve” un de Renāla kundzi izrādē “Sarkanais un melnais”. Otrā prēmija aizceļoja pie Raimonda Celma, kas iekarojis ne tikai Rīgas skatītāju (vai alūksniešu), bet arī vallēniešu mīlestību ar lomām Nacionālajā teātrī un arī kino.
Kā ierasts, Alfrēda Amtmaņa-Briedīša piemiņas diena sākās ar aizlūgumu Valles baznīcā, puķēm, kas tika noliktas dzimtas kapos, un satikšanos muzeja pagalmā, kur izskanēja gan pagasta dziedātāju, dejotāju un teātra spēlētāju priekšnesumi, gan no Nacionālā teātra sarūpētā dziesmu izlase, kas šoreiz tika atlasīta no koncertprogrammas “Īstā sālsmaize”.
