Aivaram Bogdanovičam mūžībā aizejot

Nācis no Dailes teātra 5. studijas un pirmos darba gadus pavadījis Dailes teātrī, kur nospēlējis vairākas vadošās lomas, tostarp Čehova Trigorinu, 1977. gadā Aivars Bogdanovičs pievienojās Nacionālā teātra aktieru trupai un te nostrādāja 30 gadus. Nu mūžs noslēdzies un, atskatoties atpakaļ, top skaidrs, ka aktiera likteni lielā mērā nosaka ne tikai paša griba vai režisoru vēlmes, bet dažādi ārēji apstākļi, to skaitā Dieva dotie ārējie parametri.

Šodien grūtāk iztēloties 70. gadu beigas, bet jau mirkli vēlāk Aivars Bogdanovičs nostājas acu priekšā kā ražens kungs, kas nevar un negrib mētāties ne ar saviem spriedumiem, ne jūtām.

Tāds viņš bijis apsviedīgā Prātnieka lomā “Mērnieku laikos” un kā lietišķais kaimiņu Mārtiņš no H. Gulbja “Olivera”, tāds – šaurpierīgais alkoholiķis Džons Kentijs “Princī un ubaga zēnā” un slīpētais Vīskrelis Blaumaņa “Ugunī”, tāpat kā enerģiskais fizkultūrietis Vilmārs Rozbails P. Putniņa “Ar būdu uz baznīcu” un “Ar Dievu pie zemes”. To, ka visi šie apzīmējumi viņa pirmo gadu lomām piestāvējuši, liecina lomas nosaukums Brālis Spēks M. Bulgakova “Moljērā”.

Olivers (1985)
Mērnieku laiki (1980)
Talanti un pielūdzēji (2000)

Teātra mākslai skarbie 90. gadi svaru kausiem liek nosliekties par labu vieglākam repertuāram, un arī pie tā Aivara Bogdanoviča personība tikusi lieti izmantota, tikai pats viņš nu jau bija kļuvis no vīra par kungu ar iesirmiem deniņiem, cienīgu stāju un omulīgu figūru, kālab praktiski visām viņa šā perioda lomām mierīgu sirdi varēja pievienot klāt apzīmējumu “kungs” – Grauzas kungs J. Pētersona “Pieklīdušajā kaķēnā”, Rumbas kungs A. Eglīša “Karmen, Karmen”, Brūla kungs I. Levina “Nāves slazdā”, Korija kungs A. Millera “Salemas raganās”, Starpinga kungs A. Deglava “Rīgā”, Klimenta kungs P. Kohouta “Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai”, Duļebova kungs A. Ostrovska “Talantos un pielūdzējos”, Čisika kungs Ž. L. Lagarsa “Spēles varoņos”…

Sensācija (2004)
Salemas raganas (1995)

Līdz visbeidzot – Aivara Bogdanoviča pēdējā loma Nacionālajā teātrī 2004. gadā tapušajā vecmeistara Alfrēda Jaunušana izrādē, ar kuru no teātra atvadījās daudzi teātra seniori – E. Vulfa “Sensācijā”, kad Bogdanoviča kungs nospēlē Sīmani Zilbertu.

Paldies viņam par teātrī nostrādātajiem gadiem un lai viegls ceļš aizsaulē!

Latvijas Nacionālā teātra vārdā,

Ieva Struka