Šodien izrādes „Mollija saka jā!” radošā grupa atgriezās no viesošanās Stokholmā. Priecīgi un gandarīti. Marija Bērziņa dalās iespaidos par ceļojumu.
“Tam, ka uzaicināja tieši izrādi „Mollija saka jā!” varētu būt trīs iemesli. Pirmais – labās atsauksmes par izrādi, otrkārt, protams, Dž.Džoisa tulkotāja Dzintara Soduma faktors, kuram Zviedrija ilgus gadus bija mītnes zeme, un vēl arī izrādes režisors Pēteris Krilovs ir strādājis un veidojis filmas Zviedrijā. Stoholmas latviešu sabiedrībai ir plaša un atraktīva kultūras dzīve. Šobrīd notiek liela rosība un gatavošanās 70.gadadienai, kopš Latvijas bēgļi ar laivām no Kurzemes cēlās uz Zviedriju. Viņi seko līdzi arī visām aktualitātēm, kas notiek Latvijā.
Mēs spēlējām mazā mājīgā teātrītī „Improvisation Theater &Co”, kas pēc savas telpas man pilnīgi atgādināja iespējamo Mollijas dzīvokli. Tas bija tā smuki apdzīvots, tajā ir apmēram 100 skatītāju vietu un visas arī bija piepildītas, jo interese izrādījās patiesi liela.
Iepriekšējā dienā mums bija pieņemšana Latvijas vēstniecībā, kur arī mūs ļoti jauki uzņēma vēstnieks Gints Jēgermanis ar savu kundzi. Tur mums izvērtās neoficiāla saruna, kurā es arī pastāstīju par mūsu teātri un šīs sezonas iecerēm. Savukārt pēc izrādes gandrīz visi skatītāji palika un mums bija pusotru stundu gara saruna ar ļoti interesantiem jautājumiem. Par materiāla izvēli, vai nebija grūti to visu no galvas iemācīties? Kā arī, piemēram, vai Mollijas pases dati atbilst tam vecumam, kas ir viņai galvā, vai varbūt viņa ir vairāk nobriedusi? Tīri jau arī tādi filozofiski – vai Mollija vēl kādreiz dziedās?
Man ļoti patika, ka izrādes laikā, atšķirībā no Latvijas, publika daudzās vietās stipri smējās. Man tas ļoti palīdzēja. Izrādi bija apmeklējuši arī Dzintara Soduma radi, par ko man bija ļoti liels prieks. Saņēmu no viņiem mīļus sveicienus.
Visas mūsu grupas vārdā saku tiešām lielu paldies visiem par mūsu labo un sirsnīgo uzņemšanu, īpaši Anitai Dzilnavai. Viņa mūs iepazīstināja un parādīja arī savu darbavietu Stokholmas internacionālo bibliotēku, kur viņa ir izveidojusi plašu latviešu grāmatu nodaļu. Tā ir kļuvusi arī par vienu no latviešu sabiedrības pulcēšanās vietām.”