Vācu ekspresionista Georga Bīhnera 24 gadu vecumā uzrakstītā luga – stāsts par Voiceku, kas greizsirdībā un izmisumā nogalina savu mīļoto Mariju – nu jau 200 gadus nodarbina teātru režisorus savas teatrālās valodas dēļ. Izcilā krievu režisora Kirila Serebreņņikova versijā Voiceks strādā laikmetīgās mākslas galerijā un, pats to neapzinādamies, kļūst par artefaktu, ko pēta citi – tie, kuru varā ir manipulēt ar t.s. mazajiem cilvēkiem. Apbalvojums: 2011./2012. gada scenogrāfs Kirils Serebreņņikovs 2011./2012. gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē Jēkabs Nīmanis Mūsu versijā Voiceks ir melnstrādnieks mūsdienu mākslas galerijā. Galerijas īpašnieks Kapteinis kā nākamās izstādes tēmu definējis jautājumu “kas ir cilvēks?”, un uzaicinātie mākslinieki gatavo darbus, pētot cilvēka iespēju robežas. “Mazais cilvēks” Voiceks kļūst par izpētes objektu. Cilvēks, kura paša mērķi un sapņi ir sīki un nožēlojami, kļūst par lielu personību izpētes objektu. Nominācijas: 2011./2012. gada sezonas “Spēlmaņu nakts” nominācija – Gada dramatiskā izrāde 2011./2012. gada sezonas “Spēlmaņu nakts” nominācija – Gada režisors Kirils Serebreņņikovs 2011./2012. gada sezonas “Spēlmaņu nakts” nominācija – Gada aktieris otrā plāna lomā Uldis Dumpis
Voiceks
Georgs Bīhners
Izrāde vienā daļā
Izrādes ilgums
1 h 45 min
Lielā zāle
Pirmizrāde
2012. gada 10. Aprīlis
Mākslinieciskā grupa
Režisors
Kirils Serebreņņikovs
REŽISORA ASISTENTS UN VIDEO MĀKSLINIEKS
Iļja Šagalovs
TULKOTĀJS
Ingus Liniņš
SCENOGRĀFS UN KOSTĪMU MĀKSLINIEKS
Kirils Serebreņņikovs
MUZIKĀLAIS NOFORMĒJUMS
Jēkabs Nīmanis
GAISMU MĀKSLINIEKS
Igors Kapustins
PRODUCENTE
Ilona Matvejeva
Lomās
Lomās
Gundars Grasbergs, Daiga Kažociņa, Maija Doveika, Līga Liepiņa, Uldis Dumpis, Ģirts Jakovļevs, Jānis Āmanis, Arturs Krūzkops, Ivars Puga, Jānis Vimba, Kaspars Dumburs, Romāns Bargais, Toms Liepājnieks
Atsauksmes
Eva Liškovska (no twitter)
Man prieks, ka ir māksla, kas liek domāt un paplašināt savas zināšanas - "Voiceks".
Vita
Gribēju ieraudzīt Artusu Kaimiņu. Un ieraudzīju. Viņš patiešām ir no retajiem, kurš spēj pavilkt sarežģītas lomas. Viņš ir no tiem, kurš ar savu sniegumu parāda, ka teātrim nav robežu. Joprojām spilgti atceros viņa sniegumu Mirušajās dvēselēs un Čīkstošajā klusumā. Paldies. Ceru drīzumā sagaidīt kādu izrādi, kur Artusam Kaimiņam centrālā loma.
gunta
Voiceks uzspridzina, izpurina, nelaiž vaļā jau otro reizi... Paldies aktieriem!
IvetaZee
Ejot uz šo izrādi, biju gatavojusies, ka tā nebūs "vieglā literatūra". Taču izrādes vidū vienā brīdī pieķēru sevi pie domas, ka tomēr laikam neesmu tik intelektuāla, lai šo spētu uztvert, un ar bažām domāju, ka "laikam pēc pārtraukuma tomēr nebūs spēka ieiet atpakaļ zālē". Laikam jau tieši šādu reakciju dēļ autori starpbrīdi paredzējuši nav. Nav iespējas nobīties un aiziet. Un tad arī visa kopbilde sakārtojās. Simbolu pārbagātība un gūzma, protams. Taču vienlaikus tik harmonisks skats. Kā mākslas darbs, kurā iesaistītas visas skatītāja maņas. Tik spēcīgs un vienots VISU izrādes tapšanā iesaistīto kopdarbs, ka saproti - te nav atsevišķi lugas, izrādes, mūzikas vai gaismu. Tas viss ir vienots. Viens vesels ārprātīgi skaists un ārprātīgi spēcīgs mākslas darbs, ko Tu vēro. Un nebija spēka applaudēt izrādes beigās. Nebija spēka. Vienreizēji. Paldies!
Kristiāna Šuksta
Tiem, kas vēl tikai prāto, vai apmeklēt šo izrādi, iesaku nenobīties. Daudzas kritiķu un skatītāju atsauksmes varētu likt domāt, ka "Voicekā" ir šausmīgi daudz māksliniecisku pārspīlējumu un neizprotamu epizožu, bet nav tik traki - ir vērts aiziet kaut tāpēc, lai paanalizētu sajūtas, ko šāda neierasta forma rada. Tālāk jau viss ir gaumes jautājums. Uzrakstīju arī plašākas pārdomas par "Voiceku" savā blogā: http://kristianasuksta.wordpress.com/2013/10/07/neakademiska-recenzija-voiceks-nt/
e
ai Linda. Linda
linda bartaševiča (no twitter)
Tas bija kaut kas agrāk Latvijā nebaudīts un fascinējošs. tā jau emocionālajai šodienai tas uzlika treknu punktu uz i.
Emīls Salmiņš (no twitter)
Pēc darba biju uz izrādi. Tagad jāatiet nevis no darbadienas, bet no izrādes..
māra
Izcili. Viss: režija / scenogrāfija, aktieri, gaismas, skaņa. Uzrunāja ļoti spēcīgi. Arī pareizie skatītāji (08.02.) kuri zina, ko viņi nāk skatīties, un tas ir ļoti svarīgi. PALDIES!
Laura
Vēl, papildinot savu iepriekšējo komentāru, jāsaka, ka kaut kādā izrādes punktā es vienkārši skatījos uz skaistajām, zeltītajām nacionālā teātra sienām, tās ornamentiem, apcakinātajiem griestiem, uz lielo, grezno lustru, kā tas viss pārvērtās un kļuva netīrs, pretīgs, izrādes notraipīts... Piesmiets.
...
Спасибо! Прекрассная постановка!
Laura
Velta Līne, Elza Radziņa un Lidija Freimane noteikti griežas kapā, redzot, kas notiek uz viņu skatuves...
ineta
Ļoti vāja aktierspēle, režisors salipinājis izrādi no vienām vienīgām nodrāztām klišejām, kad baltais ir balts, netīrais ir dubļi, kārdinātājs ir kārdinātājs, elle ir sarkanais un ,,dļa osobo tupih,, vēl tie paskaidrojošie bībeles citāti... Un tiem, kas žāvājas un netiek projām (jo nav starpbrīža) ir jāpamostas no tās ņemšanās ap asiņaino ielasmeitas līķi, kurš, kāmēr vēl bija ielasmeita, neizraisīja plānoto līdzjūtību, jo aktrisītei (nezinu uzvārdu) līdz aktrisei vēl tāls ceļš ejams... Un tad vēl tā melnā svītra pār balto Voiceka dvēselīti! Nezinu, kādu zāli bija sapīpējusies pērnā gada ,,Spēlmaņu nakts,, žūrija, kas atvilināja mani uz šo Nacionālo... Skumji. Publika nav stulba. Lai tad Nacionālais paliek pie saviem kases grāvējiem - žurkām un latgolām, bet mēs turpināsim baudīt JRT.
P.
Pilnígs murgs!
panna
Izrāde, kuru var ne tik daudz saprast, kā sajust līdz skaudrumam un sirds dziļumiem. Spēcīgi, sāpīgi, fantastiski! Viena no retajām izrādēm, kurā gribējās aplaudēt, kājās stāvot. Arī aktierspēle vienkārši izcila. Bravo!
Eva Škenderska (no twitter)
Kāpēc gan mēs dzīvojam? Bet nešaujieties! Ir miesa. Viņš. Viņa. Hopsasā. Grēks. Bet pāri visam "Mūžība.Morāle.Tikums." Vizuāli un saturiski spilgts belziens tiem lopiņiem,kas sēž zālē,no lopiņiem uz skatuves.Spēcīgi aktieri. Biežāk ko tādu
Līvija Misāne (no twitter)
Serebreņņikova "Voiceks" atstāja tā nedaudz bez vārdiem, bet tomēr manās acīs viņa "Mirušās dvēseles" joprojām paliek nepārspētas.
Sintija Siliņa (no twitter)
1 h un 45 min pasaulē,kurā mēs dzīvojam, bet par kuru kaunāmies! Šokējoši, atklāti un skaudri! Paldies par uzdrīkstēšanos!
Laura Anča (no twitter)
izrāde, kura liek pakustināt smadzenes ne tikai tās laikā, bet arī krietnu laiciņu pēc tās noskatīšanās. Traki
belief_in_you (no twitter)
Šovakar Voceiks tika skatīts 2.reizi.Vēl joprojām lielisks,dvēseli satricinošs.Bet šoreiz ar interesi vēroju skatītāju reakciju.
Ieva Šteinberga (no twitter)
Pēc šī vakara varu apgalvot, Voiceks bija vārda tiešajā nozīmē- AIZRAUJOŠS un zināt kas vēl- aizraujošs IK BRĪDI.
Kāpēc?
Negāju ne atpūsties, ne smieties, sekoju līdz izrāžu aprakstiem un patīk tādas, kur ir ko domāt arī nākamajā dienā un nedēļā, bet šoreiz ideju neuztvēru. Aktieri un mūzika izcili, scenogrāfija OK, bet tomēr murgs! Noteikti tādas izrādes kādam vajag, bet kā projektizrādes, ne abonomenta izrāde. Ir jādod skatītājam izvēlēties, skatīties vai nē. Mani "piespieda" abonoments un varbūt netika kāds, kas gribēja.
!!!
Šausmas! Neiesaku šo izrādi skatīties. Nekādas mākslas, ikdienas cilvēku prblēmas tiek atspoguļotas tik pat primitīvi, kādas tās arī ir. Cilvēku neticība saviem spēkiem un nolemtība.
J
Liekas, ka Voiceku vai nu nesaprot tie, par kuriem bija pati izrāde vai arī tie, kuri to saprot, bet kuriem pārāk sāpīgi šajā atklātībā noskatīties. Nu nebija tur nekādu metaforu, dziļo zemtekstu, vien modernās sabiedrības attēlojums ar pašas radīto tehnoloģiju pielietojumu. Sāpīga, smeldzīga. Voiceks nepamet ilgi. Neiesaku nākt tiem, kuri grib atpūsties un pasmieties, jo Voiceks ir smaga paša iekšējās pasaules un apkārtnotiekošā revidēšana un kritika.
Dio
Uzdrīkstēšanās gan no režisora, gan aktiera, gan no skatītāja. "Voiceks" ir izaicinājums un trauslumus, spēlēšanās ar zemapziņas stīgām, sāpes un jautājums. Šo izrādi skatoties,manuprāt, cilvēks visvairāk sajūtas dzīvs. Nevis labi/slikti/patika/nepatika, bet dzīvs. P. S.- sveiciens skatītājiem, kas piecēlās un aizgāja izrādes laikā. Šī tomēr nav tā izrāde, kuras laikā snobi varētu ķeksīsša pēc atzīmēt ierašanos teātrī. Smaga izrāde nobriedušiem prātiem.
tooms
Izrāde, kas raisa pārdomās. Mani uzrunāja apstāklis, ka pausto tiešām var interpretēt dažādi. Asociācijas veidojas no katra personīgās pieredzes un uztveres atvērtības. Veids kā lugas ideju pauž režisors,scenogrāfija, aktierspēle - Lieliska. Bauda prātam, sirdij un acīm. Visu cieņu LNT-im par šādām izrādēm!
Skatītāja
Visu izrādes laiku centos saprast, kas ir gribēts pateikt ar to haosu, kas bija uz skatuves. Tā arī līdz lugas beigām man tas neizdevās. Jutos patiešām vīlusies par laiku un naudu, ko veltīju šai lugai.Sajūta bija,ka vakars ir sabojāts. Pat nevaru nevienam pastāstīt, kas tai lugā bija, jo vienīgais apzīmējums ir haoss un murgs. Tiešām žēl. Pēc daudzu gadu teātra apmeklējumiem, jūtos vīlusies. Ceru, ka nākamā abonementa izrāde būs labāka un saprotamāka.
Sajūsmā
Izrāde ar spēcīgu pēcgaršu, man patika. Labs psihoterapijas seanss un savu domu, uzskatu revidēšanu.
Agrita
Sākumā izrāde tā lēni iešūpojas savā šīzībā, tad ikdienas dzīves absurds arvien asāk tiek konfrontēts ar mūžīgajiem un ikreiz no jauna uzdotajiem jautājumiem, tam visam pa vidu cilvēka fiziskais, emocionālais, garīgais trauslums... Līdz beidzot izrāde sasniedz apstulbinošu, asu intensitāti, un tā robeža, kas šķir no paša esamības dziļākajiem slāņiem, tiek gandrīz nemanot pārkāpta. Un tad attopies savā personiskajā apziņas krēslā, un tur sāp.
:)
Grasbergs bija lielisks! Kaimiņa ampluā laikam ir visi ekscentriskie un savdabīgie varoņi- šī loma viņam ģeldēja vienkārši perfekti. Paldies. Fantastika.
kukuu
Otro reizi visnotaļ redzēt nevēlos! Mūsdienu mākslas festivāliem būtu kas izcils, bet Nacionālajam teātrim tas bija pārlieku daudz! bija pat cilvēki kas izgaja no zāles izrādes vidū un atpakaļ neatnāca! režisors - pārlieku pārcenties!!!!!
Es
Izrāde bija fantastiska, bet tā ir vairāk domāta jauniešiem. Domāju, ka šāda tipa izrāde nekad Latvijā nav izveidota, tāpēc redzēju kā vecāki cilvēki skatījās ar izbrīnītām acīm, jo ir pieraduši pie nedaudz savādākām un "klasiskākām" izrādēm. Uz skatuves notiek pilnīgs haoss, bet es domāju, ka vairumam varētu pat ļoti patikt. Izcila scenogrāfija, instalācija, kā arī mūzika. Aktieriski man arī tīri labi patika, bet uz pašu izrādi varētu iet tikai bildes dēļ.
Zigii
Voiceks ir kā mamma, kas uztaisījusi tetovējumu. Skaisti, bet jāpieņem un jāpierod. Ļoti atzīstami aktierdarbi, bauda ne scenogrāfija, un dažas lietas, ko gribējās saprast, bet nesanāca. Varbūt, ka arī nevajag. Sapratu to, ko zināju. Ļoti nepatika dažu skatītaju attieksme. Ja jau jums tik mīļš ir Nacionālā teātra aktieris, tad kadēļ viņam nodarīt to ļaunumu izejot izrādes vidū laukā? Viņš taču bez skatītāja nav NEKAS.
miks
Izrāde - instalācija. Izrāde - performance. Izrāde - hepenings. Izrāde MĀKSLA!. Par mazo cilvēku dzīvē un mākslā - mūsdienu pasaulē, kur ikviens otram ir novērošans objekts, izpētes objekts, mākslas objekts, objekts lietošanai svētkos un ikdienā, manipulāciju objekts, iegribu un iztēles īstenošnas objekts. Tikai trīs krāsas - balts, melns un sarkans. Tik maz, tik saprotami un klišejiski, bet tik jēgpilni un svaigi vienlaikus. Vēl ir arī zaļā - tur laukā aiz durvīm. Drusku brūnās un pelēkās tērpos - tas piejaukumā. Režisors spēlējas ar it kā zināmajiem tēliem un klišejām, tehnoloģijām un rada jaunu pasaules modeli, kurā nav vietas īstām jūtām un mazajam cilvēkam - tik vienam, sevi un citus nesaprotošam. Vienots un pārliecinošs aktieru ansamblis. VISI. Īpaši Grasbergs un Kažociņa. Sevišķi priecājos par Dumbura (īpaši!), Bargā un Liepājnieka atdevīgo darbību un skatuviskumu, iekļaušanos ansamblī. Nīmanis rada noskaņu un vidi. Bilde ar "iemūrēto" Voiceku un melno strīpu pāri visam neiziet no prāta. Un sarkano rožu melnās ēnas........Bravo!
Kristina
Man Ļoti patīk Serebrennikovs, bet, šoreiz viss bija lieliski, diemžēl, izņēmot režisora darbu. Jo, manuparat, Kirills aizgāja uz totālu arthausu un līdz ar to šajā izrāde pazaudēja visgalvēno
Ilze
Es tiešām gaidīju reāli, ka Voiceks būs sasprausts ar vadiņiem un tad notiks kaut kāds gudru domu birums...........Nekā tāda,,,slikta dzirdamība,,,Ļoti moderns,
Liga
,,,protams lasīju pirms izrādes atsauksmes un cerēju ka kaut kas taču mani uzrunās...Nu diemžēl neuzrunāja,,nepaņēma...nesapratu,,,,,,
Aija
Izrāde spēcīga,ar pēcgaršu. Atliek novēlēt publiku, kas to spēs novērtēt! Artuss Kaimińš izcils!
Laba meitene
Redzēju "Voiceku" 2003.gadā, (HOMO NOVUS festivāls), Kajāni pilsētas teātris (Kajaaninteatteri), Somija, režisors Kristiāns Smeds. Tā gan bija izrāde ar katarsi vismaz nedēļas garumā. Neaizmirstama!!! Tur jau arī bija haoss un skaļa mūzika bija, BET - es ticēju, ka citādi nevar! Piekrītu umurgai - režisors šoreiz pārcenties. Nu gribējās viņam visas savas "fīčas" parādīt, bet - nevajadzēja gan laikam tik ļoti censties uz ārējo, tehnoloģijām, balerīnām un Artusu Kaimiņu kā grīdlupatu. ŅE VERJU! Iekšējās sāpes nebija. Bez tam - divas lietas nošpikotas no iepriekš manis pieminētās patiesi izcilās izrādes - filmēšana un durvju/sienas sacaurumošana. Pašmērķīgs, nevajadzīgs haoss.
umurga
Šķiet, režisors šoreiz pārcenties. Es to nesauktu par kaut ko fantastisku un neredzētu, bet gan par pārforsētu haosu un pašmērķīgi radītu moderno mākslu, ko, protams, "vidējam prātam" nesaprast. Lieta tāda, ka saparast domu varēja tīri labi, tikai uz visiem sakāpināto emociju atspoguļojumiem sanāca lūkoties it kā no malas, jo līdz galam tomēr nepaķēra. Un ja neesi tajā iekšā, tad no malas izskatās tāda plika cūkošanās. Lai cik nepieradinātu mākslu režisors vēlējās radīt, arī tajās ir jānovelk robežlīnijas, pretējā gadījumā sanāk pamatīgs rosols ar kaut kur jau redzētām it kā šokējošām klišejām un pilnīgi nesaprotamu ākstīgu darbību virkni. Domāju, šī izrāde ir ļoti šauram Serebreņņikova cienītāju lokam.
mārcis
Liels paldies Nacionālajam teātrim par ielūgumu un par izcili spēcīgu izrādi. No pirmās minūtes tā lēnām un pamazām tevi iesūc un tā arī līdz beigām nelaiž vaļā.
Tāpat vien
Jautājums tiem skatītājiem,kas redzējuši! Ja man nepatika "Mirušās dvēseles" (drīzāk gan, ka nesapratu, nevis nepatika, jo man likās, ka laikmetam neatbilstoši) vai ir vērts tērēt laiku un iet uz Voiceku? Šobrīd nosveros, ka drīzāk nē!
Lauris
Viemēr jau sāp un it kā nesaprotam, baidāmies urķēties un knibināties..baidāmies atklāt un uzzinat, darīt to zināmu citiem, skatīties patiesībai acīs, mainīt ikdienu pret ko tādu, likt sevi centrā un uzzināt diagnozi, kad runa ir par mums pašiem - būtībā par 'mazajiem cilvēkiem'.Mazajiem atkarībā kad un kur skatāmies. šoreiz teātrī. Seanss ar lieliskiem aktierdarbiem. Izrāde, kura mainīs priekštatus.
Pate
Man no stroboskopa gaismas efektiem gandrīz slikti palika. 2 reizes bija tā gaismas mirgošana, bet pietiekoši ilgi, lai iedarbotos nelabvēlīgi. Neapskaužu aktierus, kuriem tādā gaismā būs jāstrādā.
1
Izrāde rāda cilvēka 'parastā' ikdienu. Voiceks kā strādnieks, un vina jūtu un sajūtu pasaule. Neviena slavenība.
Vakardiena
Jāatzīstas, ka simbolu gūzmā nojuku pilnībā, zaudējot iespēju pieskaitīt sevi tai publikas daļai, kas jūsmo un fano.(Ja ne par izrādi, tad par "smalko ES") Manuprāt: "peremudriļi" Bet aktieriem desmit balles!
...
es īsti nesapratu... kaut kas jau interesants bija, bet tik raibs gar acīm, ka biju gatava doties prom... man nepatika un garastāvoklis arī sabojāts. kaut kā par skarbu un tā ir cita pasaule - varbūt slavenību ikdiena, bet ne mana...
kristiks
Krāsa, skaņa, doma, gaisma, cilvēks, viss kopā un daudz. Formāts izcili netradicionāls, lietotājiem būtu lieliski kopā ar amfetamīnu, vienkārši laimīgajiem iesit tāpat. Jāredz, ja esiet atvērti multifuck-funkcionālai videi dinamikā kurā joprojām dzīvo cilvēks ar jūtu pasauli. Aktieriem 5 ( piecu ballu skalā), īpaši par video ainām iekš un ārpus skatuves, ar katru izrādi būs vieglāk. Žurkas skatītājam nepatiks, bet liks satraukties.
livi
Biju uz pirmizrādi un biju fascinēta. Pilna emociju, dažādu. Galvenais, ka tās bija, un daudz. Izrāde runā ar skatītāju un liek pakustināt smadzenes, izrāde nelīst mutē un ja atslābst, var arī žilbt acis. Obligāti jāizlasa režisora komentāri pirms izrādes, lielās līnijas kļūst skaidras un var baudīt vairāk fantastisko scenogrāfiju, žilbinošo aktieru darbu.
Vērotāja
Izrāde, kas izrauj mīksto tepiķīti no kājapakšas.... Un Tu esi spiests stāvēt kailām kājām un vērot un just.... Visa komanda ar režisoru priekšgalā, ir realizējuši kaut ko tik komplicētu un harmonisku vienlaikus, ka ir pat grūti noticēt, ka tas nav montēts kino, bet TEĀTRIS... Latvijas teātra skatītāji, laikam ir beidzot nopelnījuši kaut ko tik izcilu, mūsdienīgu, gudru un skarbi skaistu!
jurata
gribas teikt, ka patika,bet nezinu kapec.izrade iesita pa zemapzinu,kaut kas tur ir uzrakts un turpina briest,laikam Voiceks. paldies!
madam monpansjē
Pēc režisora iepriekšējām izrādēm ļoti gaidīju arī šo. Redzēju studentu seansā un, nevarētu teikt, ka nepatika, bet bija gana daudz aspektu, kas pārdzīvojumu liktu ierindot aiz viņa Mirušajām Dvēselēm vai dažām citām LNT u.c. Rīgas teātru izrādēm. Fascinējoša, lieliska scenogrāfija, labi aktieri, kostīmi forši, taču tas viss un vēl - kas pats galvenākais - fabula pazūd aiz dažādu pārestetizētu papildus elementu (simbolu) gūzmas. Vienā brīdī bija jau par daudz un gribējās teikt "opriģeļiķes, lūdzu, režisor, kas jums svarīgāk, visu un uzreiz nevar"!
kolka
noskatījos studentu izrādi ar pārrunam pēc tās. Par izrādi - ģeniāli protams, neviens režisors neko tādu Latvijā vēl nav izveidojis, pēdējoreizi ko tādu piedzīvoju Londonā.Ir diskomforts kaut kāda bridī, bet ta ir teatrālā audzināšana. Ja gribas attiistities visas sfeeraas, tad jaaredz Voiceks. es baudiju tehniski izradi - novēlu atsaucīgu publiku un uzslaveju Nacionālo teātri par virzienu!
tocom
Noņemu cepuri Ulda Dumpja priekšā, kurš cienījamā vecumā trakā profesora lomā spēj būt tik jauns. Bet izrāde kopumā... daudz kā par daudz, jādomā, ka pats režisors sapinies savu nebeidzamo metaforu labirintos, bet aktieri izskatījās tīri apmierināti...
Video
Galerija
