Mums katram ir dota iespēja censties sasniegt augstākās virsotnes. Šajā ceļā mums ir ārēji ienaidnieki – skauģi, nelabvēļi un pretinieki, bet grūtākā ir cīņa ar sevi, jo tikai retais spēj uzturēt aktīvu opozīciju slinkumam un nevarībai. Iekšēja totāla revolūcija, kuras mērķis ir kļūt nemirstīgam. Tie, kuri sevi uzvar, var veidot nākotnes sabiedrību.
Ar izrādi “Antiņš. Zelts. Kalns” Nacionālā teātra 100. sezona tiek atklāta LMT Jaunajā zālē, vienlaikus aizsākot vienoto četru izrāžu ciklu, kas konceptuāli veidos visas sezonas jauniestudējumu repertuāru šajā kamerspēles un joprojām arī drosmīgi eksperimentālajā zālē. Katrā no šī cikla izrādēm dominēs viens no teātra izteiksmes līdzekļiem – kustība, skaņa, vārds, bet cikla pirmajā uzvedumā – “Antiņš. Zelts. Kalns” – vizuālie izteiksmes līdzekļi – scenogrāfija, kostīmi un grims, ko izceļ gaismu partitūra un trāpīgi papildina video projekcijas. Tomēr cikla idejas autors Reinis Suhanovs uzsver – par spīti konceptuālajam uzstādījumam, visu gaidāmo izrāžu centrā spēcīgākais un valdošais elements tomēr allaž paliks aktieris. Tieši tāpat paša Reiņa Suhanova radītā iestudējuma kodols ir Raiņa lugas teksts, no kura izrādes veidotāji nav atkāpušies, tieši otrādi – centušies analizēt un atkodēt īpaši precīzi, iespējams, aizstājot vairāk nekā 100 gados iesakņojušos priekšstatus par to, kā uz skatuves būtu jāizskatās šai Raiņa pasakai, ar jauniem, brīžiem mazliet trakiem, bet allaž ļoti tēlainiem, asprātīgiem, turklāt loģiskiem vizuāliem tēliem.
