Latvijas Nacionālā teātra jaunajā sezonā turpinās režisora Roberta Daubura un autora Jāņa Joņeva kopdarbs par leģendāro sevišķi svarīgo krimināllietu izmeklētāju Ritu Aksenoku. “Principiāla nostāja” ir triloģijas otrā daļa, kas vēsta par Latvijas neatkarības atjaunošanas laiku – periodu, kad līdz ar valsts iekārtu mainījās arī izpratne par likumu, taisnīgumu un atbildību. Izrādes centrā ir divu principiālu nostāju sadursme. Pirmizrāde gaidāma 22. septembrī teātra Jaunajā zālē.
Izrādes anotācija: “Izcilajai sevišķi svarīgo lietu izmeklētājai Ritai Aksenokai veltītās triloģijas otrā daļa mūs pārcels no 20. gadsimta 70. gadiem divdesmit gadus tālākā nākotnē – laikā, kad tika atjaunota neatkarīgā Latvija. Tā nebija tikai sarkanbaltsarkanu karogu jūra un sadošanās rokās. Tas bija arī rekets, pieminekļu spridzināšana, iebrukums prokuratūrā, ko īstenoja OMON, bet principiāli aizstāvēja Latvijas galvenais komunists Alfrēds Rubiks.”
Pagājušajā sezonā teātra Aktieru zālē Roberts Dauburs un Jānis Joņevs aizsāka iecerēto taisnīguma triloģiju ar pirmo daļu “Ko var cilvēks”, kas skatītājus aizveda uz pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, stāstot par reālu krimināllietu un tajā iesaistītajiem cilvēkiem, kuri savulaik izdarījuši vairāk nekā 300 noziegumu. Pirmizrādi piedzīvoja un atzinīgi vērtēja pati stāsta varone Rita Aksenoka.
Otrās daļas centrā ir Alfrēda Rubika lieta un divu principiālu nostāju sadursme – politiķa pārliecība par savas ideoloģiskās pozīcijas pareizību un izmeklētājas nostāja par likumu un taisnīgumu. Šis stāsts būs ne tikai par konkrētu vēsturisku prāvu, bet arī par jautājumu, cik viegli ir nošķirt pārliecību no patiesības un principialitāti no atbildības laikā, kad pati valsts atrodas pārmaiņu vidū. Līdzās profesionālajiem pārbaudījumiem, ko izmeklētājas dzīvē ienesa deviņdesmitie gadi, izrāde pievēršas arī viņas privātajai dzīvei – kā savienot darbu, kas prasa pilnīgu nodošanos, ar ģimeni, kas gaida mājās.
Iestudējuma režisors Roberts Dauburs intriģē ar otrās daļas pieteikumu: “Par labu otro daļu mēdz teikt, ka tai jāspēj saglabāt pirmās daļas veiksmes un tās attīstīt tālāk. Radošā komanda šo principu ir ņēmusi vērā – esam parūpējušies, lai visas veiksmīgās lietas no triloģijas pirmās daļas tiktu paņemtas līdzi, vienlaikus nodrošinot izaugsmi visos izrādi veidojošajos līmeņos: dramaturģijā, scenogrāfijā, skaņā un gaismā.”
Jānis Joņevs plašāk stāsta par neparasto oriģināldramaturģijas tapšanas procesu: “Cik vien iespējams, esmu balstījies varoņu – Ritas Aksenokas, Alfrēda Rubika un citu – sacītajā. Šie izteikumi tapuši ļoti dažādos apstākļos: tie ir gan publiski paziņojumi, gan nopratināšanas protokoli, gan memuāri un privātas sarunas. Protokols nefiksē emocijas, bet atmiņas šķiro notikumus. Saskāros ar visām dokumentālista problēmām – jo dziļāk iedziļinies, jo tuvāks kļūst katrs stāsta dalībnieks. Taču galvenokārt šis ir Ritas Aksenokas stāsts.
Uzzini vairāk par izrādi un iegādājies biļetes ŠEIT!
Foto no izrādes maketa pieņemšanas.