Latvijas Nacionālais teātris 4. augustā atklāja 108. sezonu, iepazīstinot ar jaunās sezonas repertuāru, radošajām iecerēm un godinot aizvadītās sezonas spilgtākos sasniegumus.
Teātra ceļojošās balvas
Veltas Līnes ceļojošo balvu – Antas Klints gredzenu – mīlētājai saņēma Laura Siliņa par daudzveidību mīlētājas lomu interpretācijā sezonas garumā, atveidojot Raiņa Āriju, Andra Kalnozola Annu un Jāņa Jaunsudrabiņa Aiju.
Elzas Radziņas kulonu kā aizvadītās sezonas labākā aktrise saņēma Jana Ļisova par lomām izrādē “Egles stāsti”, režisore Ināra Slucka.
Kārļa Sebra gredzenu kā aizvadītās sezonas labākais aktieris saņēma Kārļa Sebra skatuves krustdēls – aktieris Mārcis Maņjakovs par Aleksandra Volkeviča lomu izrādē “Ko var cilvēks”, režisors Roberts Dauburs.
Ieviņas un Kārlēna šķiltavas kā sezonas labākais jaunais aktieris saņēma Matīss Kučinskis.
Jau par tradīciju iedibināta Alfrēda Jaunušana Goda zīmes pasniegšana sezonas labākajai izrādei. 107. sezonas labākā iestudējuma atzinību un Alfrēda Jaunušana Goda zīmi saņēma Andra Kalnozola lugas “Ods” iestudējums teātra Aktieru zālē, režisors Matīss Budovskis.
Godināti tika arī teātra nodarbinātākie aktieri, kas 107. sezonā piedalījušies visvairāk iestudējumos – Jana Ļisova un Kaspars Aniņš.
Pagājušās sezonas novērtējums
Par 108. sezonas repertuāru un aktualitātēm preses konferencē medijus informēja teātra direktors Māris Vītols un Ieva Struka – direktora vietniece repertuāra un mākslinieciskās stratēģijas jautājumos. Preses konferencē piedalījās arī jauniestudējuma “Principiāla nostāja” autors Jānis Joņevs un Mārtiņa Brauna 75. jubilejai veltītā koncerta “Tikšanās blūzs” muzikālā vadītāja Zane Dombrovska.
Sarunas ievadā teātra direktors Māris Vītols akcentēja aizvadītās sezonas veiksmīgos rezultātus, kas salīdzinoši ar iepriekšējo teātra sezonu ir auguši – nospēlētas 428 izrādes, kuras apmeklēja 127 138 skatītāji. To skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu ir palielinājies par 6873 skatītājiem. Vidējais zāļu aizpildījums pagājušā sezonā ir bijis 92%. Savukārt par augsto profesionālo kvalitāti liecina fakts, ka Nacionālais teātris atkārtoti kļuvis par līderi Spēlmaņu nakts nomināciju skaita ziņā, saņemot 19 nominācijas, kurās novērtēts kolēģu sniegums septiņos pagājušās sezonas iestudējumos.
Jaunās sezonas repertuāra politika
“Jaunā sezona, kas pieteikta ar devīzi “Brīvie vēji”, atbalsojas tās repertuārā – izrādēs, kas dažādos žanros un formās pētīs cilvēka brīvību, atbildību par mūsu veiktajām izvēlēm, attiecību sarežģītību un identitātes meklējumus. No asprātīgām komēdijām līdz filozofiskiem klasikas lasījumiem un laikmetīgai oriģināldramaturģijai – 108. sezona aicina skatītājus uz drosmīgu dialogu ar pasauli un pašiem ar sevi,” sezonu raksturo Nacionālā teātra direktors Māris Vītols.
108. sezonu teātris tradicionāli atklās ar latviešu autora lieldarbu – šoreiz Anšlava Eglīša pazīstamā romāna “Līgavu mednieki” pirmiestudējumu uz lielās skatuves, bet noslēgs ar jaunu Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” interpretāciju Ditas Lūriņas režijā. Blaumaņa vārds parādīsies arī bērniem veltītā izrādē – “Velniņus” iestudēs režisors Henrijs Arājs. Latviešu jaunāko dramaturģiju pārstāvēs Artūra Dīča luga “Dejotāji uz benzīna bākas”. Repertuāru papildinās arī trīs īpaši koncerti – Mārtiņa Brauna 75. jubilejai veltīts koncerts, Gadumijas koncerts un tradicionāli humorpilnais Teātra dienas koncerts. Pasaules klasika jaunā interpretācijā repertuārā pieteikta ar Latvijā labi zināmā bulgāru režisora Aleksandra Morfova režisēto Moljēra “Donu Žuanu”.
Teātra mazajās zālēs atklāsies intīmākas sarunas – par cilvēku kā indivīdu, viņa vietu pasaulē un spēju saglabāt brīvību mainīgos apstākļos. Tie būs dažādu autoru skatījumi – no Jāņa Poruka poētiskās “šausmu” pasaules redzējuma līdz Oskara Vailda skaistuma imperatīvam un cilvēka visatļautībai tā vārdā. Ar cilvēka dabas pētījumiem turpinās darboties režisors Pēteris Krilovs, iestudējot Frīdriha Dirrenmata un Patrika Zīskinda darbus. Taps uzvedums “Principiāla nostāja” – otrā daļa Jāņa Joņeva un režisora Roberta Daubura triloģijai krimināldrāmas žanrā –, kā arī Gusta Ābeles (LKA diplomdarbs) un Endīnes Bērziņas oriģināldramaturģijas darbi, diplomdarbus piedāvās arī Dita Lūriņa un Markuss Bēmers.
Tuvākie Nacionāla teātra jauniestudējumi
Lielajā zālē
Anšlavs Eglītis “Līgavu mednieki”, režisore Paula Pļavniece, pirmizrāde 10. septembrī.
Pirmās neatkarīgās Latvijas laiks nozīmēja ne tikai plaukstošu ekonomiku un konkurētspēju Eiropas mērogā, tas nozīmēja arī jaunu mērogu cilvēku savstarpējās attiecībās un saviesīgajā dzīvē – Rīgā greznos klusā centra dzīvokļus beidzot apdzīvoja ne tikai vācbaltieši, bet arī turīgi latviešu uzņēmēji, kuri savām atvasēm precību gados rīkoja greznas balles. Tajās iekļūt un izraudzīties sev mūža mīlestību, kurai ir gan skaistums, gan tikums, gan krietns pūrs tīkoja katrs latviešu jauneklis. Bet Anšlavs Eglītis uz līgavu medniekiem paraudzījās gan ar humoru, gan vieglu pašironiju, jo, protams, tāds latviešu jauneklis bija arī viņš pats.
Moljērs “Dons Žuans”, režisors Aleksandrs Morfovs, pirmizrāde 29. oktobrī.
Franču klasiķa pievēršanās kaimiņvalstī Spānijā radītajam cilvēka arhetipam – baudas, kaisles un skepses pārņemtam indivīdam jeb donžuanam – ļauj šodienas skatītājam izvērtēt pasaules likumsakarīgo ceļu pretī krāsainajam haosam, kurā mēs visi dzīvojam. Cits izbaudot laika paātrinājumu un mūžīgo kustību, cits ar bailēm no tā, kurp veļas pasaule un mēs līdzi tai. Izcilā bulgāru režisora atgriešanās Latvijā un debija uz Nacionālā teātra skatuves, piedāvājot ne mazāk krāsainu lielinscenējumu ar pārdomu vērtu saturu.
“Tikšanās blūzs. Mārtiņam Braunam – 75”, režisore Dita Lūriņa, pirmizrāde 24. septembrī.
Turpinām uzsākto koncertuzvedumu ciklu ar vēl vienu spožu personību pie Latvijas teātra un populārās mūzikas debesīm, atceroties Mārtiņu Braunu viņa dzimšanas dienā. Ir uzaugušas jaunas paaudzes, kuras Braunu zina tikai kā vienas dziesmas autoru, ko dzied kā svinīgu mantru Mežaparka Lielajā estrādē, bet Brauns savā teātra mūzikā ir bijis īsts tūkstošveidis, kacinot un dumpojoties, stilizējot un rotaļājoties. Tāpēc jaunās skaņās vērienīgi izskanēs gan pazīstamas dziesmas, gan labi piemirsti skaņdarbi no izrādēm “Sirano de Beržeraks”, “Alberts”, “Blūzi” un “Mauglis”.
Gadumijas koncerts “Papardes zieds ziemas naktī”, režisore Marija Bērziņa, pirmizrāde 10. decembrī.
Gadumijas koncerts divās daļās. Pirmā atgādinās, ka ziema ir mājās pārnākšanas laiks. Pie sevis. Pie saknēm. Siltumā un drošībā. Ziema ir arī tumšo vakaru un mazliet spocīgu stāstu stāstīšanas laiks. Valta Pūces mūzikā un Noras Ikstenas pasakās pieaugušajiem savijas viss iepriekš minētais – tautiskais ar barokālo. Koncerta otrā daļa piedāvās vecgada ballīti ar trim burvīgiem konferansjē smokingos, kuriem ir burvju nūjiņa. Konfeti un šampanietis! Dzīves svinēšana. Visa jaunā un skaistā sākums.
Jaunajā zālē
Jānis Joņevs “Principiāla nostāja”, režisors Roberts Dauburs, pirmizrāde 17. septembrī.
Izcilajai sevišķi svarīgo lietu izmeklētājai Ritai Aksenokai veltītās triloģijas otrā daļa mūs pārcels no 20. gadsimta 70. gadiem (pirmā daļa “Ko var cilvēks”, Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zāle, 2025) divdesmit gadus tālākā nākotnē – laikā, kad tika atjaunota neatkarīgā Latvija. Tā nebija tikai sarkanbaltsarkanu karogu jūra un sadošanās rokās. Tas bija arī rekets, pieminekļu spridzināšana, iebrukums prokuratūrā, ko īstenoja OMON, bet principiāli aizstāvēja Latvijas galvenais komunists Alfrēds Rubiks.
Oskars Vailds “Doriana Greja portrets”, režisors Henrijs Arājs, pirmizrāde 26. novembrī.
Pasaulslavenais romāns par skaistumu un tā varu nodarbina māksliniekus visbiežāk tālab, ka spogulis māksliniekam pretī atspoguļo ko vairāk par ārieni. Tas vilina atsegt ieraudzīto vai, tieši pretēji, noslēpt citiem to, ko redzi tu, tas aicina iekļūt otrpus spogulim un mēģināt apturēt mirkli. Skaistums Vaildam nav labums, krietnums vai godīgums, tas ir amorāls, tāpat kā māksla. Kārdinošs visās tā izpausmēs un noslēpumains. Varbūt spārnotā frāze “ars longa, vita brevis est” 21. gadsimtā ir zaudējusi savu patiesumu? Uz to jaunais režisors meklēs atbildi kopā ar izrādes mākslinieku Adriānu Tomu Kulpi, pārvēršot spēles laukumu ziedošā dārzā.
Aktieru zālē
Jānis Poruks “Sila ezera nolaišana”, režisors Mārcis Broks, pirmizrāde 22. oktobrī.
Kultūrai būs piekāpties Dabas priekšā, apgalvo latviešu romantiķis Jānis Poruks un pēc simts gadiem atgriežas uz Nacionālā teātra skatuves ar “šausmeni” par cilvēka un dabas sadursmi. Cilvēku alkas pēc vieglākas dzīves, nosusinot Druvienas Sila ezeru, kas ļautu iegūt zemi labībai, nevar palikt nesodītas, jo Meža tēvs un Ezera māte nav mierā ar cilvēku rīcību. Lai stirnas skrien pa dziļiem mežiem un cilvēki meklē laimi citur.
Jaunais režisors Mārcis Broks paplašinās ierasto teātra konfliktu teritoriju līdz cilvēka cīņai ar visvarenajiem dabas spēkiem, uz kuru fona Sīmaņa un Maijas attiecību stāsts šķiet bērnu spēle, lai kāds būtu tās rezultāts.
Patriks Zīskinds “Kontrabass”, režisors Pēteris Krilovs, pirmizrāde 11. decembrī.
Lielākais no stīgu instrumentiem reti iznāk priekšplānā, lai nospēlētu solo, par spīti tam, ka kontrabasam piemīt samtains tembrs, elegantas aprises un savam īpašniekam tas pieprasa allaž būt labā fiziskā formā, lai stāvētu stundām ilgi. Agri vai vēlu mūziķis spiests sev uzdot jautājumu, vai tas ir viss, ko tu vari, vai tavs ego ir ar mieru visu mūžu būt par samtainu fonu citiem. Nacionālā teātra aktieri Gundaru Grasbergu un viņa “romānu” ar kontrabasu uz skatuves ir redzējuši tūkstošiem skatītāju, un nu ar Zīskinda teksta starpniecību tiks pavērtas gan ironiskas, gan smeldzīgas aizkulises.
