Kultūrai būs piekāpties Dabas priekšā, apgalvo latviešu romantiķis Jānis Poruks un pēc simts gadiem atgriežas uz Nacionālā teātra skatuves ar “šausmeni” par cilvēka un dabas sadursmi. Cilvēku alkas pēc vieglākas dzīves, nosusinot Druvienas Sila ezeru, kas ļautu iegūt zemi labībai, nevar palikt nesodītas, jo Meža tēvs un Ezera māte nav mierā ar cilvēku rīcību. Lai stirnas skrien pa dziļiem mežiem un cilvēki meklē laimi citur.
Jaunais režisors Mārcis Broks paplašinās ierasto teātra konfliktu teritoriju līdz cilvēka cīņai ar visvarenajiem dabas spēkiem, uz kuru fona Sīmaņa un Maijas attiecību stāsts šķiet bērnu spēle, lai kāds būtu tās rezultāts.
