Mēs zinām, kāds tu biji, mēs zinām, kāds tu esi
Ģirtam Jakovļevam – 85
Pārfrāzējot šos Dūdara vārdus no “Skroderdienām Silmačos”, sūtām Tev, Ģirt, vissirsnīgākos laba vēlējumus jubilejā pilnā pārliecībā, ka sagaidi to pie dabas krūts Talsu pusē starp tuviem cilvēkiem, bet ar tikpat lielu pārliecību zinām, ka domās Tu atgriezies pie mums, nešķirojot gadu desmitiem mīļos kolēģus no pavisam jaunajiem Tavas cilvēcības un talanta cienītājiem.
Starp šo jubileju un pavisam lielo iepriekšējo jubileju aiztecējuši pieci gadi, kuru laikā šķietami noticis tik daudz kas, ieskaitot Tevis paša izraudzītu brīdi mazliet teatrālai jeb simboliskai un stipri emocionālai atlūguma uzrakstīšanai – tieši 63 gadus kopš pirmās darba dienas Nacionālajā teātrī pēc nospēlētām 140 lomām. Veselība. Kurš gan nepiedzīvo brīdi, kad saprot, ka šīs četras zilbes varbūt ir nozīmīgākas par daudzām citām cilvēka dzīvē. Skaistais šajā sāpīgajā faktā – un Tu noteikti to apzinies arī pats – Tu pieliki punktu tad, kad citiem biji vajadzīgs, kad režisori savilka rūpju rievu pierē un pārjautāja – hm, vai Jakovļevu tiešām vairs nevar pierunāt spēlēt, kad repertuārā vēl bija ne tikai sīkāki uzdevumi, bet arī izrāde “Riests”, kuras laikā Tu lepni kā pāvs (tie, kas redzējuši izrādi, sapratīs zooloģisko metaforu) sēdēji tronī un iemiesoji ne mazāk leģendārā National Geography komentētāja un dabas pētnieka Deivida Atenboro natūru.
Šajos piecos gados Tevi biežāk nekā daudzus citus kolēģus, ja neskaita, protams, Daces Bonātes darbošanos Spēlmaņu nakts žūrijā, varēja redzēt ne tikai Nacionālā, bet arī daudzu citu teātru izrādēs, kurās Tev patika vistrakākās lietas un kaitināja garlaicība un viduvējība. Tikai konteksta pārzināšana piešķir viedoklim intelektuālu koeficientu, kas sniedzas pāri intuitīvajai izpratnei par to, kas ir un nav māksla, tāpēc bija tik interesanti dzirdēt, kā Tu saredzi kolēģu darbu.
Tu jau pats zini, ka teātrī viss plūst un mainās, tomēr ir tie daži Dieva dotie mākslinieki, kurus aizstāt nevar… Katram no mūsu lieliskajiem dažādo paaudžu aktieriem ir kaut kas no Tevis – vienam brāzmains temperaments, otram tumšas matu cirtas, trešajam – apburošās vaigu bedrītes smaidot, ceturtajam – fantastiska humora izjūta, piektajam – stalts stāvs, sestajam – samtains balss tembrs, septītajam – jūtīga sirds un viegli ierosināma emocionalitāte, astotajam – patika sēdēt labā kompānijā, devītajam – labsirdīgs skatiens, bet tikai Tev, Ģirt – tas viss kopā. Tad kā lai Tevi nemīl un kā lai nesveic ar tiem vissirsnīgākajiem vārdiem?
Tu esi ar mums!
Tava Latvijas Nacionālā teātra vārdā,
Ieva Struka
