4.jūnijā Latvijas Nacionālais teātris uzsāk biļešu iepriekšpārdošanu jaunajai sezonai. Līdzās repertuāra izrādēm piedāvājam sezonas atklāšanas izrādi Agneses Rutkēvičas „Mans nabaga tēvs” Elmāra Seņkova režijā, vēl septembra mēnesī būs Maskavas Gogoļa centra viesizrādes – Ovīdija un Valērija Pečeikina „Metamorfozes” Kirila Serebreņņikova un Dāvida Bobē režijā un Eiripīda „Mēdeja” Vladislava Nastavševa režijā, kā arī visu oktobri Nacionālajā teātrī notiks starptautisks projekts „Šengenas zonas skaistums un posts”, kurā dažādu valstu ievērojami jaunie režisori iestudēs 4 dažādas izrādes.
Par sezonas atklāšanas izrādi „Mans nabaga tēvs”. Pirmizrāde 11.septembrī
2014. gada rudens jeb Nacionālā teātra 96. sezona, kā ik katru gadu, sāksies ar kāda latviešu autora darba pirmiestudējumu vai jaunu interpretāciju. Šoreiz sezonu sāks režisors Elmārs Seņkovs, kurš piedāvās Agneses Rutkēvičas lugu „Mans nabaga tēvs”. Lomās būs Ģirts Jakovļevs, Uldis Dumpis, Lāsma Kugrēna, Astrīda Kairiša, Zane Jančevska, Ivars Puga, Uldis Anže un Jurģis Spulenieks.
Luga „Mans nabaga tēvs” ir autores trešā luga, kas tapusi pagājušajā gadā, un tās darbība notiek Krievgaļos. Ir tāda vieta Bauskas pusē, kur pierobeža atstājusi savas pēdas gan tās iemītnieku brīvības apziņā, gan savstarpējās attiecībās. Pirms sākušies mēģinājumi, šobrīd vēl grūti pateikt, vai šo māju iemītnieki ir lepni tāpēc, ka nabadzīgi un lepnums palīdz saglabāt pašcieņu, vai arī līdz trūkumam Brunis, Broņislava un viņu priekšstrādnieks Jāzeps nonākuši sava lepnuma dēļ. Visādā ziņā govis, zirgi un aitas ir pārdoti, pa sētu klimst vistas un katru rītu pa vienai pazūd. Savstarpēju attiecību krāšņums lugā novests līdz traģikomiskam absurdam, bet režisora Elmāra Seņkova cilvēciskā iejūtība un asredzīgais skats uz Latvijā notiekošo sola izrādi, kurā izeju no bezcerības meklēsim kopā.
Agnese Rutkēviča ir viena no talantīgajām dvīņumāsām Rutkēvičām, kas mērķtiecīgi un profesionāli darbojas mākslā vairākos žanros – raksta ne tikai lugas, bet arī dzeju, prozu, spēlē teātri, piedalījušās kino projektos. Agneses pirmā luga Kartupeļēdāji iestudēti un vēl pērn bija skatāmi Dirty Deal Teatro telpās sadarbībā ar Nacionālo teātri.
Par Maskavas Gogoļa centra viesizrādēm
Kirila Serebreņņikova vadītais Gogoļa centrs Nacionālajā teātrī viesosies no 16.-21.septembrim ar divām izrādēm – „Metamorfozes” un „Mēdeja”.
Kirils Serebreņņikovs kopā ar franču režisoru Dāvidu Bobē izrādē „Metamorfozes” iestudējis Ovīdija pierakstītos antīkos mītus, maksimāli pietuvinot tos mūsdienām. Vienlaikus ir skaidrs, ka darbība nenotiek 21. gadsimtā, bet neesošā laikā, kurā mīt sengrieķu dievu un valdnieku dvēseles. Dedals un Ikars, Orfejs un Eiridīke, Narciss un Ēho uz skatuves parādās no vecu, sadauzītu mašīnu bagāžas nodalījumiem, izkāpj no saloniem, izlien no motoru pārsegiem un dodas pie skatītājiem, lai pavēstītu savu sakāmo. Aktieri runā tekstu gan kā antīkie varoņi, gan kā mūsdienu cilvēki, savus stāstus pārvēršot asprātīgās anekdotēs un paceļot līdz antīkās traģēdijas augstumiem.
Izrāde – daudzslāņains multimediāls priekšnesums, kurā dramatiskais teātris savienojas ar videomākslu, laikmetīgo deju un elektronisko mūziku. Jaunās tūkstošgades mākslinieku skatījums uz mūžigajiem kultūras sižetiem no sava skatupunkta, kurā Orfejam nav nekādu problēmu sūtīt ziņu mirušajai Eiridīkei sociālajos tīklos.
Izrādes”Mēdeja” galvenā intriga, Gogoļa centra iestudējumu izrādot Rīgā, protams, ir Mēdejas lomas atveidotāja – Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa. Maskavas izrādes kontekstā viņa ir svešā – ārzemniece, kuru var iekārot un mīlēt, bet grūti pieņemt par savējo. Izrādes struktūru veido Mēdejas monologi un viņas sarunas ar trim personām – vīru Jāsonu, valdnieku Kreontu un Ziņnesi. Režisoram Vladislavam Nastavševam Mēdejas traģēdija risinās abstraktā laikā un telpā, uzsverot cilvēciski saprotamo un vienlaikus grūti attaisnojamo Mēdejas rīcību, nogalinot savus bērnus pēc piedzīvotās vīra nodevības. Starp antīko pasauli un 21. gadsimtu ir viens cilvēka dzīves mirklis.
Izrāde veidota nosacītā teātra estētikā, izceļot Eiripīda teksta skanējumu, ko papildina vien bērnu dziedājumi un čella melodija. Uz melnās tukšās skatuves atrodas divi krēsli un prožektors, kas izceļ aktieru augumus, melnajā tukšumā izskan emocionāls sievietes stāsts.
Par projektu „Šengenas zonas spožums un posts”
„Šengenas spožums un posts” būs Latvijas Nacionālā teātra un „Rīga 2014” kopprojets. Tā ietvaros tiks iestudētas 4 izrādes – „Noķert RABIT” Juliana Hecela (Vācija) režijā, „Spožums un posts” Marsijas Lancas (Portugāle) režijā, „Eiro Vīzija” Vida Bareika (Lietuva) režijā un „Republika”apvienības Kviss búmm bang (Islande) režijā.
Izrādē „Noķert RABIT” tiek stāstīts par Lampedūzas salu, kas ir Āfrikai tuvākais punkts Vidusjūrā, ko sasniedzot iestājas Eiropas savienības teritorija, ir kārdinošs mērķis visiem nelegālajiem imigrantiem.Eiropas savienības ierēdņiem savukārt tas ir izdevīgs ģeogrāfisks punkts, kurā spilgti demonstrēt izpratni par imigrācijas jautājumu adekvātu risināšanu atbilstoši likuma pantiem un paragrāfiem. Kaut kur pa vidu starp Lampedūzu un Āfriku jūras viļņos atrodas dzīvi cilvēki.
Izrādē ”Spožums un posts” diženais sapnis par robežu izzušanu ir sasniegts un izveidota vienota teritorija, līdzīga Šengenas zonai. Šī iedomātā vienība balstās idejā par kustības brīvību, komunikāciju un brīvību. Protams, tie nav vienīgie redzamie principi, kas stiprina šo mākslīgo veidojumu.Šī darba iecere ir parādīt, kā, sastopoties vienā telpā – kazino un imigrācijas departamenta krustojumā – cilvēki ar atšķirīgu pieredzi piedzīvo ne tikai apmulsumu, bet arī neparastus pārpratumus. Izrāde piedāvās gūt vērtīgu pieredzi arī skatītājiem, kas, izmantojot izsniegtos žetonus, varēs piedalīties ID karšu izgatavošanā, vergu pirkšanā, naudas vākšanā ceļojumam nelegālā autobusā un pat laulībās.
Izrādē „Eiro Vīzija” ir iedomāta situācija, ka Latvija ir uzvarējusi Eirovīzijā un nu tai jārīko jaunais konkurss. Valstu uzdevumi, kā viegli iedomāties, ir prezentēt kādu savā valstī sasāpējušu politisko jautājumu. Politiskais dziesmu šovs var sākties!
Performancē „Republika” Nacionālajā teātrī tiek dibināta jauna republika. Publika kļūst par dalībniekiem, kam dota iespēja veidot svētku programmu: sacerēt dzejoļus un dziesmas, veidot karogu, izgreznot telpu, rakstīt svētku runu, mēģināt koncerta numurus utt., lai sagatavotos jaunās republikas pasludināšanai. Pāris dienas vēlāk notiek īstā ceremonija, kurā visi sapulcējas, lai parakstītu proklamācijas aktu un nosvinētu jaundibināto republiku.
Apvienība Kviss búmm bang – trīs islandiešu mākslinieces Eva Bjorka Kābere, Eva Rūna Snorradotira un Vilborga Olafsdotira.