23. februārī Latvijas Nacionālajam teātrim 100

Š.g. 23. februārī ar vērienīgu koncertu “Latvijas Nacionālajam teātrim 100” Latvijas Nacionālais teātris svinēs savu 100. dzimšanas dienu. Koncerta režisors ir Elmārs Seņkovs, mākslinieks Reinis Suhanovs. Uz skatuves būs  visi Latvijas Nacionāla teātra aktieri. Koncerts tiešraidē būs redzams Latvijas Televīzijas 1. kanālā un dzirdams Latvijas Radio 3 “Klasika”.

Latvijas Nacionālais teātris patiesībā savu jubileju svin jau visas savas 100. sezonas garumā, bet apzināti sācis gatavoties tai jau piecus gadus  atpakaļ, izdodot teātra žurnālu “Būs!”, kura nosaukumā ietverta 100. jubilejas gaidīšanas ideja, ir digitalizēts viss teātra plašais fotoattēlu arhīvs, izveidota teātra vēstures mājas lapa (http://100.teatris.lv/)  un tapusi Lindas Ģībietes dokumentālā filma “Dienišķais teātris” .

Visas 100. sezonas garumā gan teātra lielajā, gan mazajās zālēs visi jauniestudējumi ir latviešu autoru darbi – sākot ar grandiozajiem Raiņa “Pūt, vējiņiem” sezonas atklāšanā Elmāra Seņkova režijā, kas pirmizrādes brīdī kļūst par sezonas “grāvēju”, gan visos tālākajos darbos – H.Gulbja “Cīrulīšos”, kas veltīti latviešu viensētām un to saimniecēm, ko iestudēja Edmunds Freibergs, Z.fon  Fēgezaka “Baltiešu gredzenā” (rež. Viesturs Kairišs), kas ļauj ieskatīties vēl kādā mūsu zemes mazzināmā lappusē, ko esam aizmirsuši – vācbaltiešu kultūrā un liktenī. Savukārt jau pēc teātra jubilejas pirmizrāde būs režisora Valtera Sīļa un dramaturga Jāņa Baloža skatuves versijai “Zem diviem karogiem” par 80. gadiem un grupu “Jumprava”, kurā skanēs grupas populārākās dziesmas.

Valsts simtgadei bija veltīts otrs Valtera Sīļa uzvedums – “Tikšanās vieta – Pilsētas II teātris”, kas ļāva piedzīvot valsts dibināšanas “simulāciju”.

Arī teātra mazajās zālēs visas izrādes ir latviešu darbi – gan četru izrāžu cikls Jaunajā zālē  – “Antiņš. Zelts. Kalns”, “… visas manas vājības ir tavas lūpas”, “Ceļojums uz Ziemeļiem”, “Latvieši”, gan Aktieru zāles jaunākie iestudējumi – “Paradoksālā Latvija” un “Aka”.

Latvijas Nacionālā teātra februāra repertuārā ir īpaši izcelti desmit izrāžu nosaukumi – tā ir teātra “Jubilejas izlase”, jeb desmit atšķirīgas izrādes, ko veidojuši dažādi režisori un kas katra ir ar kaut ko īpaša tieši teātra jubilejas kontekstā. Sākot ar “Salomi” vēl janvāra pēdējās dienās un beidzot ar jau pieminētajiem “Pūt, vējiņiem” marta sākumā. Pa vidu – viens no mūsu lielākiem pēdējo gadu notikumiem – “Latgola.lv”, kas spēja 150 reizes sapulcēt pilnu teātra lielo zāli. Pirms katras no šīm izrādēm skatītājus uzrunās attiecīgās izrādes režisors vai kāds no teātra vadības.

Š.g. 23. februārī jau no paša rīta, plkst. 11.00,  Rīgas Domā būs atjaunotā Nacionālā teātra karoga iesvētīšana, kurā piedalīsies visi Nacionālā teātra darbinieki, īpašie viesi un uzticīgākie skatītāji.

Plkst. 18.00 – svinīgais jubilejas vakars teātrī, kuru ar nelielu nobīdi laikā būs aicināti vērot mūsu skatītāji visā Latvijā pie saviem televizoru ekrāniem. Koncertu tiešraidē translēs arī Latvijas Radio 3 “Klasika”. Svinīgā jubilejas vakara veidotāji – Elmārs Seņkovs un Reinis Suhanovs. Vakaru ievadīs īpaši teātra simtgadei veidotā Lindas Ģībietes filma “Dienišķais teātris”, kas ļaus ielūkoties visapslēptākajās teātra aizkulisēs, parādot, kā tad top brīnumi, kas redzami uz skatuves. Savukārt pēc filmas “pasaules” pirmizrādes gaidāms stundu garš koncerts, kurā izskanēs latviešu komponistu teātra mūzika no pēdējās desmitgades izrādēm, ko izpildīs mūsu dziedošie aktieri un viesmākslinieki – E.Dārziņa koris, parādot to jauneklīgo garu un enerģiju, kas ļāvis teātrim pēdējās desmitgades laikā pārliecinoši nostiprināt vadošā Latvijas teātra vārdu. Koncerta finālā uz skatuves būs redzami pilnīgi visi te aktīvi strādājošie aktieri un goda viesu statusā – visi aktieri-seniori, kas radoši darbojušies senākā vai nesenākā pagātnē.

Un tad – lielā balle, citu teātru apsveikumi, mūzika un dejas līdz rītam.

Drīz pēc Latvijas valsts izveidošanas top iespējama ideja par savu nacionālo teātri, ko uz Rīgu atved dzejnieks Jānis Akurāters. Tā uzdevums – būt par teātri tautai, par nacionālas nozīmes kultūras un mākslas centru, lai pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu iepazīstinātu ar teātra mākslas un kultūras norisēm.

Latvijas Nacionālais teātris sev mājvietu rod ēkā ar zaļo jumtu pilsētas kanāla malā, bijušajā Pilsētas II (Krievu) teātra telpās. Bet – 1919. gada vēsturisko notikumu dēļ katrā Nacionālā teātra  jubilejas gadā notiek diskusijas, vai teātra īstā dzimšanas diena ir 23. februāris, kad rīkojumu par Strādnieku teātra dibināšanu paraksta Pētera Stučkas valdība, vai tomēr 30. novembris, kad pēc Brīvības kaujām teātris sāk savu darbu kā Latvijas Nacionālais teātris.

Mēs esam vienojušies, ka 23. februārī svinam dzimšanas dienu, bet 30. novembrī teātra vārda dienu.

100. sezonā Latvijas Nacionālajā teātrī strādā 207 darbinieki, no tiem 49 štata aktieri un 4 štata režisori. Šobrīd repertuārā ir 55 izrāžu nosaukumi. Vidēji mēnesī tiek nospēlētas 65 izrādes.