14.maijā pēdējā “Satikšanās”

14.maijā Teātra dienas koncerts “SATIKŠANĀS” skanēs pēdējo reizi. Sakarā ar Jāņa Petera 75.dzimšanas dienu šogad Latvijas Nacionālā teātrī Teātra dienas koncerts ”SATIKŠANĀS” tika veltīts divu Latvijas kultūrā leģendāru personību – komponista Raimonda Paula un dzejnieka Jāņa Petera, sadarbībai.

Maestro Raimonds Pauls un dzejnieks Jānis Peters dziesmās ir satikušies visa mūža garumā, sākot no Manai Dzimtenei, ko dzied tūkstoši, līdz Mēmajai dziesmai, kas tik ļoti piestāvēja samtainajai Noras Bumbieres balsij. Kā abu satikšanās iecerēts arī Nacionālā teātra koncerts, kas pirmizrādi piedzīvos Starptautiskajā teātra dienā. Šis ir tautas dzejnieka Jāņa Petera 75 gadu jubilejas gads, un, kaut arī oficiālais Tautas dzejnieka goda nosaukums viņam netika piešķirts, savā dzejā Peters ir bijis latvietis – tautas liktenis, vēstures grieži, daba un cilvēka dzīve – ir radušas skaistākos vārdus viņa dzejas rindās.

Koncerta 1. daļā skan labi pazīstamas un mazāk zināmas Maestro dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem tādas kā Zilā, Lūgums, Pazaudētās debesis, Rudens ogle , O, Lamara, kā arī koncertam īpaši izraudzīti Jāņa Petera dzejoļi. Savukārt 2. daļā – jaunākais abu kopdarbs – Čigānu cikls, kurā skan arī tādas pazīstamas dziesmas kā Dāvā draugs lakatu man sarkanu un Precē mani, čigānzēn!

Koncertā piedalās: Marija Bērziņa, Madara Botmane, Marta Ančevska, Zane Dombrovska, Liene Gāliņa, Zane Jančevska, Inga Misāne, Ilze Rudolfa, Liene Sebre, Līga Zeļģe, Jānis Āmanis, Mārtiņš Brūveris, Mārtiņš Egliens, Gundars Grasbergs, Juris Hiršs, Ģirts Jakovļevs, Juris Jope, Ivars Kļavinskis, Ģirts Liuziniks, Mārcis Maņjakovs, Egils Melbārdis, Ivars Puga, Jānis Vimba.

Režisors Edmunds Freibergs, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Elita Patmalniece, horeogrāfs Alberts Kivlenieks.

Šī gada un šī koncerta jubilārs ir dzejnieks Jānis Peters, dzimis Kurzemes pusē – Priekulē 1939. gada 30. jūnijā.

Jānis Peters ir mākslinieks, kas radījis spilgtu, ne ar vienu no kolēģiem nesajaucamu dzejnieka tēlu un bijis viens no Latvijas padomju okupācijas laika tautā iemīļotākiem dzejniekiem.

Ar labi pārdomātu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un dzejoļu tematikas palīdzību Jānis Peters nenoliedzami sējis lasītāju sirdīs savas zemes mīlestības sēklu, varbūt tieši tāpēc viņa dzeja nenoveco, jo mīlestība uz savu zemi novecot nemaz nespēj. Tā vai nu ir, vai nav. Jāņa Petera dzejas pasaule ir iezīmīga ar vēsturisku motīvu izmantošanu, kas spēcīgi uzrunā „starp rindiņām”, un pašmocību nepārsātinātu liriku.

Īpašs Petera dzejas atzars ir viņa dziesmu teksti, kas tapuši galvenokārt sadarbībā ar Maestro Raimondu Paulu. Šķietami stingrā mūzikas struktūra (daudzi teksti rakstīti konkrētai melodijai) Petera poētiku nebūt nav sējusi pie zemes, bet gan spārnojusi.