12. martā pirmizrāde “Lepnums un aizspriedumi”

Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē 12. martā pirmizrāde jauniestudējumam “Lepnums un aizspriedumi” pēc Džeinas Ostinas romāna motīviem, kas tapis sadarbībā ar teātra trupu Kvadrifrons. Režisors un dramatizējuma autors Klāvs Mellis.

Džeinas Ostinas manieru romāns “Lepnums un aizspriedumi”  kļuvis par hrestomātisku literatūras lielumu. Iedvesmojoties no tā un romāna tulkotājas Ilgas Melbārdes krāšņās latviešu valodas, Klāvs Mellis sadarbībā ar Evartu Melnalksni radījis versiju par notikumiem, kas norisinās apmēram piecpadsmit gadus pēc romāna notikumu beigām, daļu no romānā notikušā graciozi “atceļot” un nevilšus iepludinot vīrišķo elementu Ostinas sievišķajā skatienā.

„Sievietei jābūt skaistiem sejas vaibstiem un manierēm, dziļām zināšanām mūzikā, dziedāšanā, zīmēšanā, dejā un jaunajās valodās šo vārdu īstajā nozīmē, turklāt viņas izskatā, gaitā, balss skaņā, runā un izteicienos jājūt kaut kas īpaši izsmalcināts. Visām jaunajām dāmām jāprot apgleznot koku, ar rāmīšu palīdzību izšūt aizslietņus un tamborēt tabakmakus. Es nepazīstu gandrīz nevienu sievieti, kas to neprastu darīt.”    (no Dž. Ostinas romāna “Lepnums un aizspriedumi”)

Angļu rakstniece Džeina Ostina 1813. gadā izdod par hrestomātisku kļuvušo “manieru romānu” par piecām māsām, kuras izmisīgi vēlas apprecēties, bet sev vien zināmu iemeslu dēļ vairs nevēlas tamborēt tabakmakus. Režisora Klāva Meļļa interpretācijā „Lepnums un aizspriedumi” ir skumīga salonkomēdija par divu pasauļu sastapšanos elegantā laikmeta interjerā. Pieaugšanu tajā iezīmē nodevība no vistuvāko draugu puses, briedumu – atteikšanās no mīlestības un radikālām prasībām pret citiem. Lai arī pārmaiņu vēji palēnām drupina ierasto kārtību, saites starp māsām un brāļiem ir stiprākas par ideoloģiju tektoniskajām svārstībām. Izrāde vēsta par aizslietņiem un tabakmakiem, priekšautiem un lakatiņiem, virtuvēm, guļamistabām un nesamierināšanos mirklī, kad viss jau it kā ir par vēlu.

Lomās: Zane Jančevska, Marija Bērziņa, Anna Klēvere, Līga Zeļģe, Ance Strazda (Kvadrifrons), Reinis Boters (Kvadrifrons), Āris Matesovičs (Kvadrifrons).

Scenogrāfs Andris Kaļiņins, kostīmu māksliniece Berta Vīlipsone, gaismu māksliniece Lienīte Slišāne, mūzikas autors Kārlis Tone, producente Diāna Kaijaka. Dramatizējuma autori Klāvs Mellis un Evarts Melnalksnis.

Teātra apvienība Kvadrifrons izveidota 2017. gada septembrī, apvienojoties kursabiedriem, kas beiguši Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursu Annas Eižvertiņas vadībā. Tajā darbojas Reinis Boters, Āris Matesovičs, Klāvs Mellis un Ance Strazda, aktīvi piepalīdzot dramaturgam Evartam Melnalksnim, kas ieguvis izglītību Hamburgas Teātra un mūzikas augstskolā. Kaut arī “kvadrifronieši” uzsver, ka visi dara visu, šobrīd kā režisors darbojas galvenokārt Klāvs Mellis, iespējams, pateicoties darbiem ārpus Kvadrifrona sienām, pie kā jāpieskaita ne tikai izrāde “Lepnums un aizspriedumi”, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Ncionālo teātri, bet arī izrāde “Mārtins Īdens” Valmieras drāmas teātrī. Ja līdz šim Kvadrifronu varēja sastapt Rīgas cirka telpās, tad ar 2020. gada rudeni viņu mājvieta būs Pārdaugavā, Zeļļu ielā.

Foto Kristaps Kalns